"Tas ir kā spēlēt krievu ruleti..." Izmisums, kas pēc teroraktiem slēpjas aiz šķietami mierīgās franču čaulas

Pēc katra teroristu uzbrukuma Francijas pilsoņi stoiskā mierā turpināja apgalvot, ka "dzīve iet uz priekšu", taču, neraugoties uz šķietamo cilvēku mieru, šaušalīga trauksme ir pārņēmusi sabiedrību, teikts AFP rakstā par situāciju Francijā.

Vasara Francijā kūsāt kūsā - restorāni un bāru terases, kas bija novembra Parīzes uzbrukumu teroristu mērķis - ir pilnas un dzīvīgas, pludmales ir nosētas ar saulessargiem un ir tikpat ļaužu pilnas, cik parasti, taču zem šīs maskas slēpjas saspīlējums, ko radījis pēdējos 18 mēnešos valstī notiekošais.

"Tas ir kumulatīvs efekts. Pirmais terorakts bija negaidīts, taču šobrīd mēs esam situācijā, kur valda bailes, ka tas atkārtosies," sacīja Beļģijā strādājošā psiholoģe un traumatisko pieredžu eksperte Evelīne Džossē.

Arī Francijā populārā medicīniskā foruma komentāros cilvēki apraksta panikas lēkmes metro, kad viņus pārņem paralizējošas bailes, piemēram, doties ar vilcienu brīvdienās uz pludmali. Kāda sieviete paudusi, ka iešana ārā pūlī ir kā krievu rulete.

"Trauksme ir vienmēr šeit," sacīja kāds vīrietis, kuru AFP žurnālists aptaujāja, kamēr tas gāja uz darbu Parīzē. "Mēs esam nobijušies, bet mēs nevaram pārstāt dzīvot. Visur ir piesardzība. Katra dīvainā uzvedība metro vai koncertā rada bailes," viņš sacīja.

"Tas var notikt visur"

Teroraktu sērijas Francijā sākās 2015.gada janvārī, kad vardarbīgos uzbrukumos Parīzē tika nogalināti "Charlie Hebdo" žurnālisti un cilvēki ebreju veikalā.

Vēlāk novembrī 130 cilvēki zaudēja dzīvības restorānos, bāros un koncertzālē Parīzē. Atnāca apjausma, ka pastāvošie draudi ir realitāte. Varas pārstāvji sāka pieminēt vārdu "karš", bet cilvēki pilsētas ielās arvien biežāk redzēja karavīrus.

Tad cilvēkus satricināja uzbrukums ātrvilcienam Francijā, bet pēc uzbrukumiem Briseles metro un lidostā nāca apjausma, ka potenciālo uzbrukuma vietu saraksts ir garāks.

Pienāca jūlijs, kad džihādists ar kravas automašīnu iebrauca pūlī Franču Rivjēras pilsētā Nicā, nogalinot 84 cilvēkus, bet vēlāk baznīcā Normandijā tika nogalināts mācītājs. Nāca apjausma, ka terorisms izgājis arī ārpus lielo pilsētu robežām.

Tiesa, ne visi ir tik bravūrīgi, kā kāds musulmanis no Marseļas, kura nofilmētais video ar vārdiskiem uzbrukumiem "Islāma valstij" kļuva par interneta hitu.

Francijas sabiedrības "izraelizācija"

Vasara, kad Francijā ir karstākais atvaļinājumu laiks, nāca ar vairāku pasākumu atcelšanu, sākot no zvaigžņu vērošanas un uguņošanu šoviem un beidzot ar smaržu festivālu.

Parīzē iecienītais brīvdabas kinofestivāls pārcēlies uz iekštelpām, kamēr policisti zirgu mugurās ir jau ierasts skats, tāpat kā bruņoti karavīri Sēnas upes krastos. Bretaņā, savukārt, pat glābēji tagad ir bruņoti.

"Tas mums ir jaunums. Ir valstis kā Izraēla, kur ik dienu ir teroraktu draudi. Ir dzirdēti izteikumi, ka notiek mūsu sabiedrības "izraelizācija", taču pat Izraēlā tu nevari novērst šāda veida notikumus," sacīja psiholoģe.

"Terorisms ir uzvarējis"

Psiholoģe norāda, ka aptuveni 20-30% iedzīvotāju izvēlētos izvairīties no situācijas, kas izraisa trauksmes sajūtu, piemēram, būšanu pūlī vai sabiedriskajā transportā. "Realitātē risks ir minimāls. Ir lielākas izredzes nomirt autokatastrofā ceļā uz koncertu vai futbola maču, nevis nomirt teroraktā. Var izvairīties no šīm vietām un būt drošs, ka teroristi tevi nenogalinās, bet tad tevi var nogalināt garlaicība," sacīja psiholoģe.

"Personīgi man terorisms ir uzvarējis, jo jau pastāv plaisa sabiedrībā un man ir bail, ka kļūs tikai sliktāk," viņa sacīja.

Kāda 46 gadus veca Parīzē dzīvojoša islāmticīga alžīriete AFP sacījusi, ka kā musulmane jūt dubultus draudus. "Mēs esam nobijušies no teroraktiem un tam klāt mēs jūtam aizspriedumus. Es gribētu, lai viņi [teroristi] nomainītu savu nosaukumu "Islāma valsts", jo tiem, kas nezina, kas ir islāms, tas nozīmē musulmaņi, un tā nav patiesība."