Pārtraucis raidīt pie Jaunzēlandes izlaistā imperatorpingvīna GPS raidītājs

Pēdējie signāli no "Jautro pleznu" GPS raidītāja, kas pingvīnam pielīmēts uz muguras, saņemti piektdien. Pēc ekspertu novērtējuma tas nozīmē, ka pingvīnu vai nu apēdis kāds plēsējs, vai arī raidītājs arktiskajos ūdeņos pārstājis darboties vai nokritis.

Velingtonas "Te Papa" muzeja dzīvnieku eksperts Kolins Miskelijs, kurš bija galvenais padomnieks imperatorpingvīna divus mēnešus ilgajā rehabilitācijas procesā, sacīja, ka turpināsies centieni noskaidrot putna atrašanās vietu.

"Maz ticams, ka mēs kādreiz uzzināsim, kas lika raidītājam pārstāt darboties, bet mums ir jāpieņem realitāte, ka pingvīns ir atgriezies anonimitātē, no kurienes viņš šeit uzradās," sacīja eksperts, piebilstot, ka viņš nav zaudējis cerības par "Jautro pleznu" piedzīvojuma laimīgām beigām.

"Varbūt kādu dienu viņš uzradīsies monitorētā imperatorpingvīnu kolonijā, kur viņa augšstilbā zem ādas implantētais transponders mums visiem atgādinās, ka kādreiz, sen atpakaļ viņš bija kas vairāk par kādu no pingvīniem," sacīja Miskelijs.

Jaunzēlandes piekrastē pirms trim mēnešiem atrastais imperatorpingvīns, kas iedēvēts par "Jautrajām pleznām" pēc 2006.gada multfilmas par imperatorpingvīniem "Happy Feet", 4.septembrī tika izlaists Dienvidu okeānā netālu no Kempbela salas, aptuveni 700 kilometru attālumā uz dienvidiem no Jaunzēlandes Dienvidu salas.

Putns 18.jūnijā tika atrasts Jaunzēlandes Ziemeļu salas rietumu piekrastē. Parasti imperatorpingvīni visu savu dzīvi pavada Antarktikā un gandrīz nekad nenonāk cilvēku tuvumā.

Jaunais tēviņš, visdrīzāk, nomaldījies, meklējot pārtiku, nonākot vairāk nekā 3000 kilometru attālumā no savas dabiskās dzīvesvietas. Pēdējo reizi kāds savvaļas imperatorpingvīns Jaunzēlandē redzēts 1967.gadā.

Kaut arī sākotnēji dabas aizsardzības dienests nolēma neiejaukties imperatorpingvīna liktenī, dažas dienas vēlāk putns izskatījās savārdzis, tāpēc viņš nogādāts Velingtonas zooloģiskajā dārzā.

Vetārstu uzņemtajā rentgenā atklājies, ka pingvīna kuņģis ir pilns ar smiltīm, akmeņiem un zariņiem, un putna veselības stāvoklis bija ļoti smags.

Kā skaidroja Dabas aizsardzības departamenta pārstāvis Pīters Simpsons, pingvīns ir pieradis pie gaisa temperatūras zem nulles grādiem un acīmredzot ēdis smiltis, mēģinot tādā veidā atvēsināties. Antarktikā imperatorpingvīni mēdz ēst sniegu, lai atvēsinātos un padzertos.

Velingtonas zoodārza klīnikā pingvīnam tika veiktas vairākas kuņģa skalošanas un trīs gastroendoskopijas operācijas. Vienu no operācijām veica Jaunzēlandes vadošais gastroenterologs no Velingtonas slimnīcas.

Trīs mēnešu laikā pingvīns veiksmīgi atlaba un, pateicoties zivju un piena kokteiļiem, dūšīgi pieņēmās svarā līdz 27,5 kilogramiem.

Putna nedienas Jaunzēlandē un visā pasaulē raisījušas plašu uzmanību un līdzjūtību. "Jautrās pleznas" iedvesmojušas arī ideju par grāmatu un dokumentālo filmu, kurā būtu aprakstīts viņa stāsts.

Pēdējos mēnešos par 50% pieaudzis Velingtonas zoodārza apmeklētāju skaits, kaut arī neredzētais putns nav pieejams publiskai apskatei.

Pat Jaunzēlandes premjerministrs Džons Kī atlika malā valsts pārvaldīšanas darbus, lai zoodārzā apraudzītu pingvīnu.

Lai lemtu par tālāko rīcību, izveidota īpaša "pingvīna padomdevēju grupa", kurā darbojās zooloģiskā dārza, Vides saglabāšanas departamenta (DOC), Maseja universitātes un "Te papa" nacionālā muzeja pārstāvji.

Eksperti vienojās, ka vislabāk būtu izlaist imperatorpingvīnu Dienvidu okeānā Jaunzēlandes dienvidaustrumos.

Apsvērta arī iespēja paturēt pingvīnu nebrīvē, tomēr zoodārzam nav putnam piemērotu telpu.

Tieši uz Antarktīdu pārvest pingvīnu nedrīkst, jo to aizliedz 46 nāciju parakstītais Antarktikas līgums, kas nosaka, ka slimību riska dēļ uz dienvidu kontinentu nedrīkst vest nevienu dzīvu putnu.