Ekspertiem nav vienota viedokļa par Krievijas vēlmi modernizēties
Krievijas modernizācija ir svarīga, tomēr neviens no ārpuses nevarēs Krieviju uz to piespiest, turklāt viedokļi dalās, vai pašlaik ir pietiekama sabiedrības interese par to, liecina Rīgas konferencē sestdien notiekošā diskusija "Krievijas modernizācija: vai sabiedrība ir gatava un vai tā tuvinās Krieviju Rietumiem?".
Bijušā Vācijas kanclera Helmuta Kola ārlietu padomnieks Horsts Telčiks (Horst Teltschik) diskusijā pastāstīja – ja salīdzina Krieviju PSRS laikā un tagadējo Krieviju, tā ir kā diena pret nakti, jo izmaiņas ir ļoti radikālas. Tas ļauj prognozēt, ka arvien vairāk sabiedrībā nostiprināsies vidus slānis un nākotnē tā īpatsvars var sasniegt 40%. Savukārt tas nozīmē, ka sabiedrībā veidosies jau cits pieprasījums ne tikai politiskajām partijām, bet arī citos jautājumos.
"Tādēļ es esmu optimistisks par Krievijas nākotni," uzsvēra Telčiks.
Daudz pesimistiskāks bija Somijas Starptautisko attiecību institūta programmu direktors Arkādijs Mošess (Arkady Moshes). Viņš norādīja, ka tagadējai Krievijas valdībai ir modernizācijas plāns, taču tas paredz tehnisku modernizāciju, piemēram, plašāku informācijas tehnoloģiju ieviešanu, nevis modernizāciju, kurā būtu iesaistīta sabiedrība.
Mošess arī sacīja, ka modernizācija sabiedrībā, visticamāk, saskartos ar dažiem šķēršļiem. Tagadējā Krievijas sabiedrība ir ļoti racionāla, un pašlaik neviens nedotos celt Baikāla–Amūras maģistrāli idejas vārdā, ja par to pienācīgi nemaksātu. Tas savukārt nozīmē, ka daudzi sabiedrības locekļi nemaz nav ieinteresēti kaut ko mainīt, ja tas var apdraudēt viņu labklājību un līdzšinējo stāvokli. Atšķirībā no deviņdesmitajiem gadiem tagad daudz vairāk sabiedrības locekļu ir pieraduši sagaidīt atbalstu vai labumus no valsts, par ko liecina lielais sociālais budžets, nevis riskēt savas labklājības vārdā. Savukārt tie, kas nav apmierināti ar esošo situāciju, ir pietiekami labi izglītoti vai uzņēmīgi, labāk izvēlas emigrēt. Pēdējo piecu gadu laikā Krieviju ir pametis vairāk nekā viens miljons cilvēku, uzsvēra Mošess un piebilda, ka "aina, ko es redzu, ir ļoti satraucoša".
Lielbritānijas Karaliskā starptautiskā institūta Krievijas un Eirāzijas programmas vadītājs Džeimss Šers (James Sherr) savukārt atzina, ka Krievijas problēma neslēpjas modernizācijā, bet gan tiesiskās sistēmas trūkumā un varas vertikālajā sistēmā. "Ja tu vēlies kāda mantu un bagātību un tev ir pietiekami daudz varas, tu vari to paņemt," klāstīja Šers un minēja, ka Krievijā ir ļoti daudz likumu un noteikumu, bet jautājums ir par to lietojumu.
Rīgas konference notiek jau sesto gadu pēc kārtas, ik reizi Rīgā pulcējot daudzu valstu vadītājus, ministrus, diplomātus, ekspertus, akadēmiķus un medijus.
LETA
