Svētdien Kirgizstānā notiek prezidenta vēlēšanas
Svētdien Kirgizstānā notiek prezidenta vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc pagājušā gada asiņainās revolūcijas un vardarbīgajām starpetniskajām sadursmēm.
Ja vēlēšanas būs veiksmīgas, tā būs pirmā reize 20 gadus ilgajā neatkarīgās Kirgizstānas vēsturē, kad varas pāreja notikusi mierīgi.
Aptaujas liecina, ka jau pirmajā balsošanas kārtā varētu uzvarēt pašreizējais premjerministrs Almazbeks Atambajevs, pārspējot abus sāncenšus, kas pārstāv kirgīzu nacionālistus.
Savukārt, ja uzvarētu Kačimbeks Tašijevs, kas pārstāv partiju "Ata Zhurt", vai bijušais parlamenta spīkers Adahans Madumarovs, tas sagādātu vilšanos Rietumos, kuri savu operāciju nodrošināšanā Afganistānā zināmā mērā paļaujas uz Kirgizstānu.
Kopš sestdienas rīta jebkāda aģitācija un aptauju rezultātu publiskošana Kirgizstānā ir aizliegta, lai ļautu vēlētājiem netraucēti izdarīt savu izvēli, taču Biškekā joprojām redzami priekšvēlēšanu plakāti.
Aģentūras AFP aptaujātie cilvēki sacīja, ka jau izdarījuši savu izvēli, un vairums no viņiem pauda atbalstu Atambajevam.
"Es pats balsošu par Atambajevu. Cita neviena nav. Viņš ir visspējīgākais un labi runā krieviski," atzina kāds etniskais krievs, kurš sevi dēvēja par Vladimiru.
"Es balsošu par Atambajevu. Viņš pats ir uzņēmējs un pārzina mūsu problēmas un risina tās, cik labi vien spēj," savukārt sacīja kāds etniskais tatārs, kuram pieder auto rezerves daļu veikals.
Tikmēr jurists Ašims Abdikarovs iepriekšējiem viedokļiem nepiekrita un norādīja, ka starp kandidātiem nav neviena piemērota.
"Šodien mums nepieciešama stingra, autoritāra persona, taču Atambajevs ir kājslauķis," uzsvēra 57 gadus vecais jurists.
Pašreizējai prezidentei Rozai Otunbajevai, kas uzņēmās pagājušā gada revolūcijas vadību, šajās vēlēšanās nav tiesību kandidēt, taču viņa ir tuva Atambajeva sabiedrotā.
2010.gada sacelšanās, kuras rezultātā tika gāzts prezidents Kurmanbeks Bakijevs, bija jau otrā revolūcija, kuru Kirgizstāna pieredzējusi kopš savas neatkarības pasludināšanas.
2005.gadā pēc tā dēvētās Tulpju revolūcijas savu amatu zaudēja Askars Akajevs, kas atradās pie varas vēl kopš padomju režīma laikiem.