CO2 ir mazāka ietekme uz globālo sasilšanu, nekā domāts
Augstajam oglekļa dioksīda līmenim atmosfērā, iespējams, ir mazāka ietekme uz globālās sasilšanas tempu, nekā domāts iepriekš, liecina ceturtdien publiskotais pētījums.
ASV Nacionālā Zinātnes fonda finansētā pētījuma autori uzsver, ka globālā sasilšana ir reāls fakts un ka pieaugošajam CO2 līmenim atmosfērā, kas salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu ir dubultojies, ir virkne nopietnu seku.
Taču visradikālākās prognozes, kādas, piemēram, izsaka ANO Starpvaldību Klimata izmaiņu komisija (IPCC), ir mazticamas, atzīst žurnālā "Science" publicētā pētījuma autori.
IPCC savā 2007.gada ziņojumā lēš, ka gaisa temperatūra uz Zemes virsmas varētu pieaugt pat par 2,4 līdz 6,4 grādiem pēc Celsija.
"Kad jūs rekonstruējat jūras un zemes virsmas temperatūras pēdējā leduslaikmeta augstākajā punktā pirms 21 000 gadu, kas tiek dēvēts par pēdējo ledāja maksimumu, un salīdzināt ar šī perioda klimata modeļa simulācijām, jūs iegūstat pilnīgi citu ainu," norāda pētījuma vadītājs un Oregonas štata universitātes pētnieks Andreass Šmitners.
"Ja šos paleoklimatiskos ierobežojumus attiecina uz nākotni, kā to paredz mūsu modelis, rezultāti sniedz mazāku ekstrēmu klimata izmaiņu iespējamību, nekā domāts iepriekš," skaidro Šmitners.
Zinātnieki sen centušies kvantificēt "klimata jūtīgumu" jeb to, kā Zeme reaģēs uz prognozēto oglekļa dioksīda līmeņa pieaugumu.
Šmitners norāda, ka daudzi no iepriekšējiem pētījumiem ņēmuši vērā situāciju tikai pēc 1850.gada, tādējādi izslēdzot pārējos globālā mēroga paleoklimatiskos datus.
Zinātnieki savu pētījumu balstījuši datos par leduslaikmeta zemes un jūras virsmas temperatūrām, kas iegūti, izpētot ledus kārtas, urbumus, jūras gultnes nosēdumus un citus faktorus.
Kad pētnieki pirmo reizi pievērsās paleoklimatiskajiem datiem, viņi konstatēja tikai niecīgas atšķirības starp toreizējo okeāna temperatūru un pašreizējo.
"Taču planēta bija pilnīgi citāda - milzīga ledussega pār Ziemeļameriku un Ziemeļeiropu, vairāk jūras ledus un sniega, citāda veģetācija, zemāks jūras līmenis un vairāk putekļu gaisā," stāsta Šmitners.
"Tas parāda, ka pat ļoti nelielām izmaiņām okeāna virsmas temperatūrā var būt milzīga ietekme citviet, īpaši uz sauszemes teritorijām vidējos un augstajos platuma grādos," piebilst pētnieks.
Viņš brīdina, ka turpmāka neierobežota fosilā kurināmā izmantošana var novest pie līdzīgas jūras virsmas sasilšanas.
