Igaunijas policija izmeklēs Tallinas Ziemassvētku egles apgāšanos

Igaunijas policija saņēmusi Tallinas Centra rajona priekšsēdētāja Mihaila Korba iesniegumu, kurā lūgts pārbaudīt egles divreizējās apgāšanās apstākļus un noskaidrot, vai nav tikusi apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība. Korba iesniegums saistīts ar faktu, ka pēc pirmā egles kritiena tās stumbrā konstatēts iezāģējums. Policijai vajadzēs noskaidrot, vai tas radies egles nozāģēšanas vai uzstādīšanas procesā vai arī kāds veicis sabotāžu.

Tallinas pašvaldībā arī uzsākta iekšēja izmeklēšana, lai izvērtētu kompānijas "OU Kesklinna Pargid", kas uzstādīja egli, darba kvalitāti.

Korbs arī norādīja, ka kompānija nākamgad netiks pielaista pie konkursa par Tallinas galvenās Ziemassvētku egles uzstādīšanu.

Kā jau ziņots, Tallinas rātslaukumā uzstādītā Igaunijas galvaspilsētas galvenā Ziemassvētku egle apgāzusies jau divas reizes. Ziemassvētku egle vienreiz apgāzās piektdien, bet svētdienas vakarā spēcīgā vētra to nogāza vēlreiz. Abos negadījumos neviens cilvēks nav cietis, kā arī nav skartas apkārtējās Ziemassvētku tirdziņa mājiņas. Sākotnēji egles garums bija 24 metri, bet pēc abiem kritieniem tā apzāģēta līdz 17 metriem, skaidroja Tallinas pašvaldības pārstāvis Ivo Parbuss, piebilstot, ka iepriekšējos gados pilsētā uzstādītās egles bijušas īsākas.

Pēc otrā negadījuma Tallinas pašvaldības atbildīgie dienesti nolēma pagaidīt, kamēr pāries vētra, un naktī uz otrdienu sāka sagatavošanas darbus, lai to no jauna pieceltu vertikāli.

Lai novērstu atkārtotu apgāšanos, Tallinas pašvaldība egles nostiprināšanā konsultējās ar būvinženieriem. Tikmēr sociālajā tīklā "Facebook" izveidota Tallinas galvenās eglītes atbalsta lapa ar nosaukumu "Eglīte, turies!".

Tallinas Ziemassvētku egle tika uzstādīta Rātslaukumā 17.novembrī. Arī pagājušajā gadā Tallinas galvenā Ziemassvētku egle apgāzās. Toreiz tas notika naktī, bet nākamajā dienā egle tika no jauna piecelta.

Kā jau ziņots, gan Rīga, gan Tallina pretendē uz Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietas statusu.

Rīga pērn vērienīgi svinēja Ziemassvētku eglītes 500. dzimšanas dienu, savukārt Tallina uzstāja, ka tā svin eglītes 569. dzimšanas dienu. Kā skaidro Latvijas versiju atbalstošie pētnieki, 1510. gadā tirgotāji Rīgā uzbūvēja piramīdas formas koka struktūru un izrotāja to ar kaltētiem ziediem, augļiem, dārzeņiem un salmu figūrām. Pēc svētku ceremonijas "egle" sadedzināta, tādā veidā iezīmējot vecā gada beigas un jaunā sākumu.

Savukārt igauņi uzstāj, ka pasaulē pirmā Ziemassvētku egle uzslieta Tallinas pilsētas rātē 1441. gadā ziemas rituālā, kurā tirgotāji un viena sieviete dejoja ap koku un pēc tam to sadedzināja. Vēsturnieki gan norāda uz faktu, ka pirmo Ziemassvētku eglīšu rotāšanas laikā gan Igaunija, gan Latvija ietilpa Livonijā.

Savukārt igauņu vēsturnieks Jiri Kūskemā sabiedriskajai televīzijai ETV skaidroja, ka Ziemassvētku eglīšu rotāšana ir sena pagānu tradīcija, kas Rietumus sasniedza vairākus simtus gadus vēlāk. "Tādēļ mēs un latvieši varam būt lepni par to, ka mēs Rietumu kristietībā ieviesām šādu jautru tradīciju, kas tagad tiek ievērota visur. Bet stāsts sākās šeit, senajā Livonijā," piebilda Kūskemā.

LETA