Pētījumā atklāts, ka Piena ceļā planētu patiesībā ir vairāk, nekā zvaigžņu
Pasaulē

Pētījumā atklāts, ka Piena ceļā planētu patiesībā ir vairāk, nekā zvaigžņu

Jauns.lv

Mūsu galaktikā ir daudz vairāk planētu, nekā uzskatīts līdz šim, liecina jauns pētījums, kura rezultāti publicēti žurnālā "Nature". Izrādās, ka zvaigznes, kurām ir savas planētas, mūsu galaktikā nav nekāds izņēmums, bet pavisam parasta parādība.

Pētījumā atklāts, ka Piena ceļā planētu patiesībā ...
Izrādās, Piena ceļā ir miljardiem planētu, kas masas ziņā ir līdzīgas Zemei.
Izrādās, Piena ceļā ir miljardiem planētu, kas masas ziņā ir līdzīgas Zemei.

Vēl pavisam nesen astronomiem zināmo planētu skaits ārpus Saules sistēmas robežām bija mērojams desmitos, tad simtos. Pašlaik zināmas nedaudz vairāk par 700 tā dēvēto eksoplanētu, bet minētā pētījuma autori apgalvo, ka ap Piena Ceļa zvaigznēm riņķo "burtiski miljardiem" tādu planētu, kas masas ziņā aptuveni samērojamas ar mūsu Zemi.

Kā izteicies viens no pētījuma vadītājiem, Parīzes Astrofizikas institūta zinātnieks Arno Kasāns, izrādās, ka zvaigznes, kurām ir savas planētas, mūsu galaktikā nav nekāds izņēmums, bet pavisam parasta parādība - patiesībā Piena ceļā planētu ir vairāk nekā zvaigžņu.

Līdz šim zinātniekiem eksoplanētas izdevies atklāt lielākoties ar divām metodēm - vai nu pamanot planētas gravitācijas ietekmi uz zvaigzni, vai arī konstatējot niecīgas pārmaiņas zvaigznes spožumā tai mirklī, kad planēta atrodas starp novērotāju un zvaigzni. Taču ar šīm metodēm var atklāt tikai tādas planētas, kas ir vai nu ļoti lielas, vai riņķo ap zvaigzni pa ļoti nelielu orbītu.

Starptautiska pētnieku grupa, ko vada Parīzes Astrofizikas institūta profesors Danjels Kibā un viņa kolēģis Arno Kasāns, izmantojusi tā dēvēto gravitācijas mikrolēcu metodi, kas balstās uz parādību, ka zvaigznes un ap to riņķojošās planētas gravitācijas laukiem mijiedarbojoties, fonā esošo zvaigžņu gaisma tiek izliekta kā caur lēcu.

Šī metode ļauj pamanīt arī tādas planētas, kas lieluma ziņā varētu būt tuvākas mūsu Zemei un atrasties pietiekami tālu no savas zvaigznes, lai uz tām nevaldītu pārlieku liels karstums.

Zinātnieki izmantojuši plašu teleskopu tīklu visā dienvidu puslodē no Austrālijas līdz Dienvidāfrikai un Čīlei un sešu gadu laikā apsekojuši miljoniem zvaigžņu, orientējoties uz iespējamajām planētām, kas masas ziņā vismaz piecreiz pārsniegtu Zemi un no savām zvaigznēm varētu atrasties 75 miljonu līdz 1,5 miljardu kilometru attālumā - pēc mūsu Saules sistēmas mērogiem tas būtu intervālā starp Venēras un Saturna orbītām.

Viņi paši atklājuši trīs eksoplanētas - kas jau pats par sevi nebūt nav maz - un vienlaikus aplēsuši, ka ikkatrai zvaigznei Piena Ceļa galaktikā ir vidēji 1,6 planētas.

Turklāt "vieglas planētas varētu būt sastopamas biežāk nekā smagas", pastāstījis Kasāns. Lēsts, ka sestajai daļai apsekoto zvaigžņu varētu būt planētas, kas masas ziņā tuvas Jupiteram, pusei - planētas ar Neptunam līdzīgu masu, bet gandrīz divām trešdaļām - tā dēvētās superzemes, kuru masa pārsniedz mūsu Zemes masu ne vairāk kā desmit reizes.

Tai pašā žurnāla "Nature" numurā publicēts vēl viens pētījums, kas liek domāt, ka daudz biežāk, nekā līdz šim domāts, sastopamas arī tādas planētas, kas vienlaikus riņķo ap divām zvaigznēm. Kā uzskata Kalifornijas Sandjego universitātes pētnieks Viljams Velšs un viņa vadītā zinātnieku grupa, tādu planētu, kurām ir divas saules, varētu būt miljoniem.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: AFP/LETA