Valdība atbalsta pensionēšanās vecuma celšanu

Par likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai. Opozīcijā esošie politiskie spēki ‒ "Saskaņas centrs" un Zaļo un zemnieku savienība ‒ jau ir paziņojuši, ka neatbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada. Opozīcija likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā prasīs Valsts prezidentam apturēt to izsludināšanu, kas varētu novest pie referenduma par šo jautājumu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns valdības sēdē pauda iebildumus pret likumprojektu, norādot, ka savu nostāju nemaina un par to diskutēs arī Saeimā. Viņš atgādināja, ka savulaik ar valdību panākta vienošanās par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016.gada, savukārt jaunie priekšlikumi "mums dara lielas galvassāpes".

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns valdības sēdē uzsvēra, ka situācija pensiju budžetā prasa pārkārtojumus. LDDK atbalsta pēc iespējas ātrāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pauda konceptuālu atbalstu likumprojektam, minot, ka par pensionēšanās vecuma paaugstināšanas laiku ir bijušas ļoti ilgas diskusijas. Viņš sacīja, ka jāņem vērā arī tautas skaitīšanas rezultāti, kas liecina par iedzīvotāju skaita un bērnu dzimstības samazināšanos.

Likuma grozījumi paredz pensionēšanās vecumu 2014. un 2015.gadā palielināt par trīs mēnešiem, bet no 2016.gada ar katra gada 1.janvāri ‒ par sešiem mēnešiem, līdz 2020.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Pašlaik Latvijā pensijā var doties 62 gadu vecumā.

Likumprojektā paredzētā pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos iedzīvotājus, kuri dzimuši 1952.gadā un vēlāk.

Labklājības ministrijas (LM) aprēķini liecina, ka ietaupījums 2014.gadā saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu būs 7,94 miljoni latu, bet 2015.gadā – 17,04 miljoni.

Vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu likumprojekts paredz turpmāk noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, bez termiņa ierobežojuma ar apdrošināšanas stāžu vismaz 30 gadu.

Likumprojekts paredz arī paaugstināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem no 2014.gada, bet no 2020.gada ‒ līdz 20 gadiem. Valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veidos arī periods par algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem.

No 2014.gada 1.janvāra pensiju piemaksas paredzēts izmaksāt no valsts pamatbudžeta, nevis sociālā budžeta, paredz likuma grozījumi.

Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus ātrāk, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu ar invaliditāti.

LM pamato, ka nepieciešamība pensijas vecuma celšanai jau no 2014.gada ir saistīta gan ar esošo demogrāfisko situāciju, gan iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanos. Strauji palielinās pensionāru skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo skaits.

"Šie apstākļi tieši ietekmē pensiju sistēmu, kas ir balstīta uz solidaritātes principu. Piemēram, pēckara periodā dzimušie, kad bija augsts dzimstības līmenis, pašlaik ir gan esošie, gan potenciālie pensionāri. Savukārt nelielais dzimušo skaits pašreiz un nākotnē noteiks potenciālo nodokļu maksātāju skaitu. Ja 2008.gadā uz vienu pensionāru bija 1,7 strādājošie, tad 2010. un 2011.gadā tie bija tikai 1,3," klāsta ministrija.

Ietekmi uz pensijas sistēmu atstāj arī mūža ilguma palielināšanās. Paredzamais mūža ilgums pēc 60 gadu sasniegšanas vīriešiem 2010.gadā bija 16,1 gads, bet sievietēm – 22 gadi, savukārt, tiem, kuri sasniedza 65 gadu vecumu, – 13,2 gadi vīriešiem un 18,1 gads sievietēm.

"Apmēram vienu trešdaļu no dzīves cilvēks pavada pensijā, un, palielinoties cilvēka mūža ilgumam, šī proporcija izmainās. Tas nozīmē, ka palielinās to cilvēku skaits, kas atrodas pensijā, bet samazinās to skaits, kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijām. Ja netiks palielināts pensionēšanās vecums, arvien lielāks slogs būs jāuzliek strādājošiem, kas var izpausties tikai kā nodokļa sloga palielināšana," uzskata LM.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uztur savus iebildumus par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada 1.janvāra, uzskatot, ka tas jādara no 2016.gada 1.janvāra, katru gadu paaugstinot šo vecumu par trim mēnešiem, kā arī uztur iebildumus par piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām, uzskatot, ka līdz 2015.gada 31.decembrim piemaksas jāturpina piešķirt jaunpiešķirtajām pensijām, kuru apmērs nepārsniedz 180 latu, un to finansēšana no valsts pamatbudžeta jāsāk jau no 2013.gada 1.janvāra.