Breivīks gribējis ministrei nocirst galvu un uz salas nošaut itin visus
Pasaulē

Breivīks gribējis ministrei nocirst galvu un uz salas nošaut itin visus

Jauns.lv

Norvēģu ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks ceturtdien tiesā Oslo apliecināja, ka Darba partijas jauniešu nometnē Ūteijas salā pērn jūlijā gribējis "nogalināt visus", nevis tikai 69 cilvēkus, turklāt viņš arī gribējis nocirst galvu bijušajai premjerministrei Grū Hārlemai Bruntlandei.

Breivīks gribējis ministrei nocirst galvu un uz sa...
Tajā dienā uz salas bija 569 cilvēki, un Breivīks gribējis nogalināt visus.
Tajā dienā uz salas bija 569 cilvēki, un Breivīks gribējis nogalināt visus.

"Mērķis bija nogalināt visus," tiesai sacīja 33 gadus vecais ekstrēmists, atzīstot, ka sākotnējais plāns bijis sagūstīt Grū Hārlemu Bruntlandi, nocirst viņai galvu, bet ekspremjeres eksekūcijas video ievietot internetā.

"Es aizstāvu Ūteiju un to, ko es izdarīju, un es to darītu atkal," sacīja Bērings-Breivīks.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.

Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus, kas centās paglābties aukstajā ezera ūdenī. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.

Atbilstoši policijas liecībām tajā dienā uz salas bija 569 cilvēki.

Tomēr ekstrēmists uzsvēra, ka viņš "nav bērnu slepkava". Viņš bijis pie pārliecības, ka minimālais vecums dalībai nometnē bijuši 16 gadi, turklāt arī uzskatījis, ka nav "vēlams" nogalināt par 16 gadiem jaunākus.

"Todien Norvēģijā nebija labāku politisko mērķu," skaidroja Bērings-Breivīks, no jauna uzsverot, ka vairums cilvēku, kurus viņš nogalināja, jauniešu grupā bijuši "vadošās pozīcijās". Viņa skatījumā tie bijuši "B kategorijas" nodevēji.

Vaicāts, kā tas bijis - sarīkot slaktiņu, ekstrēmists atbildēja, ka "to izdarīt bija ārkārtīgi sarežģīti. Tas daudzējādā ziņā ir pretēji cilvēka dabai".

Norvēģijas un Eiropas varasiestādes piespiedušas viņu un citus "kaujinieciski noskaņotos nacionālistus" īstenot "operācijas ar šaujamieroču izmantošanu", jo sprāgstvielu iegūšanu tās padarījušas ārkārtīgi sarežģītu, skaidroja Bērings-Breivīks.

"Mēs uz to esam piespiesti, jo varasiestādes mums ir atņēmušas iespējas lietot spridzekļus," viņš sacīja, apliecinot, ka būtu devis priekšroku vēl vienas bumbas detonēšanai.

"Ir vienkārši nospiest pogu. Daudz, daudz smagāk ir veikt ko tik barbarisku kā šaušanas operācija," viņš atzina tiesai.

Par teroraktu sarīkošanu apsūdzētā Bēringa-Breivīka prāva sākās pirmdien.

Viņam draud 21 gads cietumā - turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Viņam var arī tikt piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu.

Bērings-Breivīks vēlas, lai viņu tiesā kā garīgi veselu un pieskaitāmu, lai viņa rīcība un manifests netiktu uzskatīti par vājprātīgā trakošanu.

Pieciem tiesnešiem, jūlijā pasludinot spriedumu, būs jāpieņem lēmums, vai Bērings-Breivīks ir pieskaitāms un spēj uzņemties atbildību par saviem darbiem.


LETA, Foto: AFP/LETA

Tēmas