Politiskā vardarbība Vācijā pērn sasniegusi rekordaugstu līmeni
Politiskās vardarbības līmenis Vācijā pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni, un varasiestādes reģistrējušas vairāk nekā 30 000 politiski motivētu noziegumu, liecina piektdien publiskotie statistikas dati.
Iekšlietu ministrija vēsta, ka politiski motivēto vardarbīgo incidentu skaits laikā no 2010. līdz 2011.gadam pieaudzis par 17,9%. Ja 2010.gadā tika reģistrēti 2636 šādi nodarījumi, tad pagājušajā gadā - jau 3108.
Tas ir augstākais politiskās vardarbības līmenis kopš 2001.gada, kad tika ieviesta pašreizējā uzskaites sistēma.
Visbiežāk pie vardarbības ķeras kreiso ekstrēmistu grupējumi, kas kopumā pērn bijuši atbildīgi par 1809 šādiem incidentiem. Tas ir par 472 noziegumiem jeb 31,4% vairāk nekā 2010.gadā.
Straujais kreiso ekstrēmistu noziegumu skaita pieaugums apstiprina valdības izteiktās bažas, ka šādu nodarījumu skaita samazināšanos 2010.gadā jāuzskata tikai par gadījuma rakstura parādību.
Kreiso ekstrēmistu vardarbīgo noskaņojumu pastāvīgs pieaugums ticis reģistrēts jau kopš 2005.gada.
Strauji palielinājies arī ārvalstnieku pastrādāto noziegumu skaits. Laikā no 2010. līdz 2011.gadam tas pieaudzis no 153 līdz 256 jeb par 67,4%. Lielākā daļa no šiem noziegumiem pastrādāti demonstrāciju laikā.
Arī kopumā 2011.gadā demonstrāciju laikā reģistrēts vislielākais noziegumu skaits kopš 2001.gada.
Par 23% pieaudzis arī ksenofobiski motivētu noziegumu skaits.
Iekšlietu ministrs Hans Pēters Frīdrihs norādījis, ka starp galēji labējo uzskatu piekritējiem valdot "latenta brutalitāte". Tas, viņaprāt, izskaidro faktu, ka rasistiski motivētos uzbrukumos ievainojumus guvis vairāk cilvēki nekā jebkuru citu motīvu izdarīto noziegumu laikā.
Tomēr kopējais galēji labējo pastrādāto noziegumu skaits palielinājies salīdzinoši nedaudz. Pagājušajā gadā reģistrēti 828 neonacistu pastrādāti noziegumi, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2010.gadā.
LETA