Zinātniekus atkal pārsteidz zemā Saules aktivitāte

Saules plankumu skaits ir galvenais rādītājs, kas atspoguļo zvaigznes aktivitāti. Saules aktivitātei ir vairāki cikli, visvairāk izpētītais ir 11 gadu cikls. Iepriekšējā cikla maksimums bija 2000.-2002.gadā, šis cikls turpinājās neierasti ilgi - gandrīz 13 gadu - no 1996.gada sākumam līdz 2008.gada beigām. Iepriekšējā cikla beigās un pašreizējā cikla sākumā bija aptuveni 800 dienu, kurās uz Saules nebija redzams neviens plankums. Šādu dienu skaits trīsreiz pārsniedza 20.gadsimtā novēroto vidējo rādītāju.

Pašreizējais cikls ir divdesmit ceturtais kopš 1755.gada, kad tika uzsākta Saules plankumu uzskaite. Sagaidāms, ka tas kļūs par vājāko pēdējo simts gadu laikā, un NASA prognozē, ka pašreizējā aktivitātes cikla maksimums gaidāms 2013.gada sākumā vai vidū.

Pirmās prognozes par nākamo - divdesmit piekto - ciklu liecina, ka gaidāma vēl zemāka Saules aktivitāte, iespējams, zemākā aktivitāte pēdējo 300 gadu laiku. Daži zinātnieki pat uzskata, ka tuvāko 15-20 gadu laikā Saules plankumi uz kādu laiku izzudīs pavisam.

Iepriekš zema Saules aktivitāte bija laika periodā no 1645. līdz 1715.gadam, ko dēvē par Maundera minimumu, un periodā no 1790. līdz 1830.gadam, ko dēvē par Daltona minimumu. Abos periodos būtiski pazeminājās temperatūra uz Zemes virsmas, Maundera minimuma laikā bija mazā ledus laikmeta aukstākie gadi, savukārt Daltona minimuma laikā Eiropas vidienē temperatūra 20 gados pazeminājās par diviem grādiem.

Turklāt zemas Saules aktivitātes periodos vērojami biežāki un spēcīgāki vulkānu izvirdumi. 1815.gadā - Daltona minimuma laikā - notika milzīgs Tamboras vulkāna izvirdums, un nākamais gads lielā daļā Eiropas un Ziemeļamerikas tika nodēvēts par gadu bez vasaras. Togad pat vasaras mēnešos Zemes ziemeļu puslodē sniga sniegs, kas vulkāna izmešu dēļ nereti bija iekrāsots brūnganos un sarkanīgos toņos.

Arī 1707. un 1708.gadā - Maundera minimuma laikā - uz Zemes notika vairāki spēcīgi izvirdumi, un 1709.gada sākumā Eiropa pieredzēja lielāko aukstumu, par ko saglabājušās rakstveida liecības. Daudzas upes, tostarp Daugava, aizsala līdz dibenam, pilnībā aizsala arī visa Baltijas jūra, un lielās ledus masas dēļ 1709.gada pavasarī Rīga piedzīvoja lielākos plūdus pilsētas pastāvēšanas vēsturē.

Piepildoties prognozēm par gaidāmu zemu Saules aktivitāti - un par spīti globālajai sasilšanai - tuvākajās desmitgadēs Eiropā varētu būt vairāk aukstu un sniegotu ziemu, intervijā laikrakstam "Financial Times" atzina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office" pārstāvis.

Jaunākie pētījumi atklāj, ka Saules aktivitātei ir daudz lielāka ietekme uz Zemes klimatu nekā tika uzskatīts iepriekš. "Mēs tagad uzskatām, ka aptuveni pusi no laikapstākļu atšķirībām starp dažādiem gadiem veido izmaiņas Saules aktivitātē," sacīja profesors Braiens Goldings, kurš meteoroloģijas dienestā strādā jau četrdesmit gadu.

BNS / Foto: Shutterstock