Ukrainas prezidents parakstījis valodu politikas likumu
Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ir parakstījis parlamenta pieņemto valodu politikas likumu, kas dod iespēju paplašināt krievu valodas lietojumu valstī, trešdien informēja Ukrainas prezidenta preses dienests.
Janukovičs arī uzdevis valdībai izveidot darba grupu, kas izstrādātu priekšlikumus, kā uzlabot normatīvos aktus par valodu lietojumu Ukrainā. Darba grupā ir jāiesaista sabiedrības pārstāvji, kā arī valodas jautājumu speciālisti no izglītības, zinātnes un mākslas jomām, informēja preses dienests.
Jau vēstīts, ka Ukrainas parlaments 3.jūlijā pieņēma valodu politikas likumu, kas paredz lielāku lomu mazākumtautību valodām. Likumu atbalstīja 248 no 450 parlamenta deputātiem.
Likums, kas nosaka valsts valodu politikas pamatus, paredz, ka valsts valoda Ukrainā ir ukraiņu, tomēr tas arī nosaka reģionālās valodas vai mazākumtautību valodas statusa piešķiršanu armēņu, baltkrievu, bulgāru, gagauzu, grieķu, karaīmu, krievu, Krimas tatāru, krimčaku, moldāvu, poļu, romu (čigānu), rumāņu, rusīnu, slovāku, ungāru un vācu valodām, kā arī jidišam.
Likums paredz, ka katrai no šīm valodām ir piešķirams reģionālās vai mazākumtautības valodas statuss, ja konkrētajā teritorijā šajā valodā runājošo skaits veido vismaz 10% no iedzīvotāju kopskaita.
Tāpat likumā noteikts, ka ar vietējās pašvaldības lēmumu atsevišķos gadījumos, ņemot vērā esošos apstākļus, mazākumtautības statusu var piešķirt arī tad, ja konkrētajā teritorijā valodā runājošo īpatsvars vietējā sabiedrībā ir mazāks par 10%.
Opozīcija uzsver, ka šis likums ir vērsts pret ukraiņu kā valsts valodu. "Ja šis likumprojekts kļūs par likumu, par ukraiņu valodu pilsētās varēs aizmirst," uzsvēra frakcijas "Mūsu Ukraina ‒ Tautas pašaizsardzībai" pārstāvis Oļesjs Donijs.
Laikā, kad likumprojektu izskatīja parlamentā, un arī pēc likuma pieņemšanas opozīcija pret to rīkoja protesta akcijas.
Protestējot pret likuma pieņemšanu, iesniedza atlūgumu parlamenta spīkers Vladimirs Ļitvins, taču parlaments 6.jūlijā viņa atlūgumu atteicās izskatīt un 30.jūlijā atlūgumu noraidīja.
Valodas jautājums ir šķēlis Ukrainas sabiedrību visu pēcpadomju laiku. Pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotā valsts austrumu daļa veido Ukrainas rūpniecības pamatu, un tai ir ciešas kultūras un politiskās saites ar Krieviju. Lielākoties ukrainiski runājošo apdzīvotie valsts rietumi tradicionāli ir nacionālistiskāk noskaņoti un bija lielākais "oranžās revolūcijas" balsts 2004.gadā.
BNS
