Krievu valoda iegūst reģionālās valodas statusu Ukrainas pilsētā Odesā
Odesas pilsētas padomes deputāti pirmdien ārkārtas sesijā apstiprināja lēmumu par Ukrainas valsts valodu politikas likuma realizēšanu Odesā, padarot krievu valodu par reģionālo valodu šajā Ukrainas dienvidu pilsētā.
Saskaņā ar šo lēmumu tagad ir atļauts Odesas pilsētas teritorijā izmantot krievu valodu kā reģionālo valodu lietvedībā, oficiālos dokumentos, skolās un augstskolās, reklāmās, pilsētas toponīmikā un citās jomās.
Pilsētas padomes lēmumā uzsvērts, ka saskaņā ar 2001.gada Ukrainas tautas skaitīšanas rezultātiem krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā 10% Odesas iedzīvotāju, tāpēc atbilstoši pastāvošajiem Ukrainas likumiem krievu valoda ir reģionālā valoda Odesas pilsētas teritorijā. Lai gan 62% Odesas iedzīvotāju ir ukraiņi, lielai daļai no viņiem dzimtā valoda ir krievu, un līdz ar to krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā pusei Odesas iedzīvotāju.
Lai īstenotu vienu no pirmajiem pasākumiem "krievu valodas aizsardzībai un attīstībai" Odesā, pilsētas padome uzdeva izglītības un zinātnes pārvaldei līdz 1.oktobrim nodrošināt iesniegumu vākšanu no skolēnu vecākiem un skolēniem, kas vecāki par 18 gadiem, par skolēnu vēlmi mācīties ukraiņu vai krievu valodā.
Analoģisku lēmumu, kas attieksies uz visu Odesas apgabalu, trešdien plāno pieņemt Odesas apgabala padome.
Jau vēstīts, ka Ukrainas parlaments 3.jūlijā pieņēma valodu politikas likumu, kas paredz lielāku lomu mazākumtautību valodām. Likumu atbalstīja 248 no 450 parlamenta deputātiem.
8.augustā šo likumu parakstīja Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. 10.augustā likums stājās spēkā pēc oficiālas publicēšanas Ukrainas parlamenta oficiālajā laikrakstā.
Likums, kas nosaka valsts valodu politikas pamatus, paredz, ka valsts valoda Ukrainā ir ukraiņu, tomēr tas arī nosaka reģionālās valodas vai mazākumtautību valodas statusa piešķiršanu armēņu, baltkrievu, bulgāru, gagauzu, grieķu, karaīmu, krievu, Krimas tatāru, krimčaku, moldāvu, poļu, romu (čigānu), rumāņu, rusīnu, slovāku, ungāru un vācu valodām, kā arī jidišam.
Likums paredz, ka katrai no šīm valodām ir piešķirams reģionālās vai mazākumtautības valodas statuss, ja konkrētajā teritorijā šajā valodā runājošo skaits veido vismaz 10% no iedzīvotāju kopskaita.
Tāpat likumā noteikts, ka ar vietējās pašvaldības lēmumu atsevišķos gadījumos, ņemot vērā esošos apstākļus, mazākumtautības statusu var piešķirt arī tad, ja konkrētajā teritorijā valodā runājošo īpatsvars vietējā sabiedrībā ir mazāks par 10%.
Opozīcija uzsver, ka šis likums ir vērsts pret ukraiņu kā valsts valodu. "Ja šis likumprojekts kļūs par likumu, par ukraiņu valodu pilsētās varēs aizmirst," uzsvēra frakcijas "Mūsu Ukraina ‒ Tautas pašaizsardzībai" pārstāvis Oļesjs Donijs.
Laikā, kad likumprojektu izskatīja parlamentā, un arī pēc likuma pieņemšanas opozīcija pret to rīkoja protesta akcijas. Protestējot pret likuma pieņemšanu, iesniedza atlūgumu parlamenta spīkers Vladimirs Ļitvins, taču parlaments 6.jūlijā viņa atlūgumu atteicās izskatīt un 30.jūlijā atlūgumu noraidīja.
Valodas jautājums ir šķēlis Ukrainas sabiedrību visu pēcpadomju laiku. Pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotā valsts austrumu daļa veido Ukrainas rūpniecības pamatu, un tai ir ciešas kultūras un politiskās saites ar Krieviju. Lielākoties ukrainiski runājošo apdzīvotie valsts rietumi tradicionāli ir nacionālistiskāk noskaņoti un bija lielākais "oranžās revolūcijas" balsts 2004.gadā.
BNS
