Hamburga noslēdz vienošanos ar musulmaņu kopienu

Tā ir pirmā šāda veida vienošanās, kas noslēgta starp kādu Vācijas pilsētu un tās musulmaņu kopienu. Tā ir "zīme, ka mēs esam gatavi un vēlamies sadarboties", norādīja Hamburgas mērs Olafs Šolcs.

Vienošanās, par kuru sarunas tika sāktas 2007.gadā, attiecas uz reliģisko brīvību, skolas mācību stundām, apbedīšanas rituāliem un Vācijas konstitūcijas atzīšanu.

Vienošanās izklāstīta 11 lappusēs, un tā vēl jāapstiprina pilsētas parlamentam. Dokumentu parakstījusi Islāma kopienu padome, turku musulmaņu savienība "Ditib", Islāma kultūras centru asociācija (VIKZ) un pilsētas alevītu kopiena.

Minētās grupas un organizācijas, kas pārstāv Hamburgas 120 000 musulmaņu, ir atzinušas "konstitucionālās kārtības pamatvērtības" un vienojušās noraidīt "vardarbību un diskrimināciju, kas balstīta izcelsmē, seksuālā orientācijā un ticībā" vai reliģiskajos un politiskajos uzskatos, kā arī atzinušas dzimumu vienlīdzību.

Apmaiņā pret šādu apņemšanos Hamburgas varasiestādes pasludinās par oficiālām brīvdienām musulmaņu svētkus "Eid al Adha" jeb Upurēšanas svētkus, musulmaņa svētā mēneša Ramadāna beigas un Ašuras dienu.

Strādājošie musulmaņi un alevīti šajās dienās varēs neapmeklēt darbu un arī viņu bērni, ja vēlēsies, varēs skolā ņemt brīvdienu, līdzīgi kā kristieši to var darīt savas baznīcas svētkos.

Vienošanās dos arī lielāku teikšanu musulmaņu kopienām pār reliģijas mācības pasniegšanu skolās.

2005.gadā līdzīgu vienošanos pilsēta noslēdza ar protestantu un katoļu kopienām, bet 2007.gadā - ar ebreju kopienu.

Islāma kopienu padomes pārstāvis Daniels Abdins nule kā parakstīto vienošanos raksturoja kā "nozīmīgu soli pretī islāma institucionālai atzīšanai Vācijā", bet alevītu kopiena pauda cerību, ka tā kalpos par piemēru pārējai Vācijai.

LETA