Sešos Ukrainas apgabalos krievu valodai piešķirts reģionālās valodas statuss

Šonedēļ analoģiskus lēmumus bija jau pieņēmušas Odesas, Doņeckas un Zaporožjes apgabalu padomes, kā arī Seavstopoles pašvaldība.

Savukārt Ukrainas rietumos Ternopiļas apgabala padome ceturtdien pieņēmusi lēmumu, pasludinot, ka jaunajam valodu likumam apgabala teritorijā nebūs nekādu juridisku seku.

Padome arī aicina Ukrainas Konstitucionālo tiesu atzīt likumu par antikonstitucionālu.

Tostarp eksperti brīdina, ka jaunais valodu likums un reģionālās valodas statusa piešķiršana krievu valodai Ukrainā izraisīs starpreģionālās un starpetniskās neiecietības vilni, kas var pāraugt politiskā cunami.

Ja agrāk Ukraina pirms vēlēšanām tika dalīta pēc ģeogrāfiskajām pazīmēm, tad tagad šis sadalījums iegūst etniskas pazīmes, laikrakstam "Ņezavisimaja Gazeta" sacīja politologs Vitālijs Balu.

"Vēsture māca, ka tas ir pats bīstamākais, kas vien var būt," brīdināja politologs.

Krimas tatāri jau pieprasījuši, lai visas pussalas amatpersonas mācētu sazināties un rakstīt Krimas tatāru valodā. Vienlaikus Krimas ukraiņi pieprasa, lai 24% pussalas skolu un bērnudārzu mācības notiktu ukraiņu valodā.

Vietējās varas pārstāvji šīs prasības raksturo kā provokācijas, taču būtībā noraidīt tās nevar, norāda laikraksts.

8.augustā prezidents Viktors Janukovičs parakstīja likumu "Par valsts valodas politikas pamatiem", kurā būtiski paplašinātas reģionālo valodu tiesības teritorijās, kur tā ir dzimtā valoda vismaz 10% iedzīvotāju.

Opozīcija vairākkārt brīdinājusi, ka tas "de facto" nozīmē krievu valodas pasludināšanu par otru valsts valodu.

Likumu ierosināja Janukoviča pārstāvētā Reģionu partija, un tas paredz, ka Ukrainas valsts valoda ir ukraiņu valoda, taču ļauj valsts amatpersonām un iestādēm lietot minoritāšu valodu reģionos, kur tā ir dzimtā valoda vismaz 10% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka reģionālās valodas statuss krievu valodai tiks piešķirts 13 no 27 administratīvi teritoriālajām vienībām, arī Kijevā.

LETA, Foto: AFP/LETA