Bangkokā sākas ANO klimata sarunas

Jau vēstīts, ka augstākā līmeņa tikšanās, kurā piedalīsies visu Klimata izmaiņu vispārējās konvencijas (UNFCCC) dalībvalstu ministri, plānota Dohā no 26.novembra līdz 7.decembrim.

Sarunu mērķis ir izstrādāt jaunu globālu vienošanos par tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošanu. Vienošanās izstrādi jāpabeidz līdz 2015.gadam, un tai jāstājas spēkā 2020.gadā.

Bangkokā klimata sarunas ilgs nedēļu, piedaloties augsta ranga amatpersonām no visām 193 UNFCCC dalībvalstīm.

"Šī sanāksme sākas (..) pēc nāvējošā taifūna Korejas Republikā un orkāna, kas skāra Ņūorleānu [viesuļvētras] "Katrīna" septītajā gadadienā - spēcīgiem atgādinājumiem par steidzamo nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju," norādīja mazo salu valstu alianses (AOSIS) priekšsēdētāja.

Sevišķi mazajām salām, kas viegli ievainojamas klimata pārmaiņu rezultātā, uz spēles liktas "attīstības izredzes, dzīvotspēja un izdzīvošana", viņa piebilda.

Tomēr daudzi eksperti jau tagad uzskata, ka ANO mērķis panākt globālās temperatūras pieauguma ierobežošanu līdz diviem grādiem pēc Celsija ir nesasniedzams.

"Klimata izmaiņas un taifūni vai sausums kā Savienotajās Valstīs ir savstarpēji saistīti," norādīja ANO Klimata vispārējās konvencijas izpildsekretāre Kristiana Figeresa.

Viņa atzīmēja, ka šādas laikapstākļu parādības būs vērojamas arvien biežāk, bet tās neizraisa klimata izmaiņas. Klimata izmaiņas ietekmē to biežumu un intensitāti.

Arī zinātnieki vairās cieši saistīt ekstrēmus laikapstākļus ar klimata izmaiņām, kas ir ilgtermiņa fenomens. Bet zinātnieki arī norāda, ka ļaunākie sausuma viļņi, plūdi un vētras ir savienojami ar modeļiem, kas saista Zemes klimata izmaiņas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Bangkokas sarunās lieli pavērsiena punkti nav gaidāmi, bet delegāti cer panākt zināmu progresu ceļā uz jaunu tiesiski saistošu līgumu oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanai.

Jau vēstīts, ka šobrīd spēkā esošā Kioto protokola darbības termiņš beidzas 2012.gada beigās un jāpanāk vienošanās par tā termiņa pagarināšanu.

Tikmēr jaunattīstības valstis, visticamāk, palielinās spiedienu uz bagātajām valstīm, lūdzot finansiālu un tehnoloģisku palīdzību, lai pielāgotos klimata pārmaiņu atstātajai ietekmei.

LETA, Foto: AFP/LETA