Merkele: Eiro ir simbols miera savienībai
Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien izteica atzinību par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Eiropas Savienībai (ES), norādot, ka centieni glābt eiro dziļākajā būtībā ir mēģinājums nodrošināt mieru kontinentā.
"Es nereti saku, ka eiro ir kas vairāk par valūtu, un mums nevajadzētu aizmirst, ka šīs nedēļas un mēnešus mēs esam aizvadījuši, strādājot pie eiro stiprināšanas," norādīja kanclere. "Eiro ir vairāk nekā valūta, jo galu galā stāsts ir par sākotnējo ideju - miera un vērtību savienību."
Norvēģijas Nobela komitejas lēmumu šogad ar prestižo apbalvojumu godināt Eiropas Savienību (ES) Merkele nodēvēja par lielisku.
"Tādējādi komiteja godina Eiropas integrācijas ideju. Pēc gadiem ilgas šausminošas asins izliešanas, briesmīgiem kariem, slepkavībām un posta Romas līgums lika pamatakmeni Eiropas miera savienībai," norādīja Merkele, pieminot 1958.gadā noslēgto vienošanos, kas pavēra ceļu ES izveidei.
"Pēdējās miera desmitgades Eiropā - tas šķiet ilgs laiks mums, kuri dzīvo Eiropas Savienībā. Taču vēsturei tas ir viens acumirklis. Un tāpēc mums ir jāturpina strādāt tā labā," piebilda Vācijas kanclere.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle paziņojumu par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ES nodēvēja par "lielisku lēmumu, kas mani iepriecina un liek justies lepnam".
"Eiropas integrācija ir veiksmīgākais miera projekts vēsturē," vizītē Ķīnā sacīja Vestervelle. "No gruvešiem, kas bija palikuši pēc diviem šausmīgiem pasaules kariem, radies miers un brīvība, un nāvīgie ienaidnieki kļuvuši par labiem draugiem un nešķiramiem partneriem."
Nobela Miera prēmija liks Eiropai "sapurināties" un "pievērsties mūsu pašu problēmu risināšanai, lai radītu mūsu Eiropas sadarbības modeļa piemēru un sekmētu Eiropas pūliņus pasaules miermīlīgā attīstībā".
LETA jau ziņoja, ka šī gada Nobela Miera prēmija piešķirta parādu krīzes plosītajai Eiropas Savienībai.
ES godināta par Eiropas pārveidošanu no "karu kontinenta par miera kontinentu", skaidroja Nobela komitejas priekšsēdētājs Torbjorns Jaglands. Balvas piešķiršana ES ir "vēstījums Eiropai darīt visu iespējamo, lai nosargātu sasniegto un virzītos tālāk".
Nobela miera prēmija ES piešķirta, lai atgādinātu, kas tiktu zaudēts, ja "tiktu pieļauts savienības sabrukums".
Nobela komiteja atzinīgi vērtē ES par Eiropas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara un tās nozīmīgo lomu stabilitātes veidošanā pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā.
ES un tās priekšteči "ilgāk nekā sešas desmitgades veicinājuši mieru un izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības", paziņojot šī gada uzvarētāju, norādīja Jaglands. "Septiņdesmit gadu laikā Vācija un Francija izcīnīja trīs karus. Mūsdienās karš starp Vāciju un Franciju nav iedomājams. Tas pierāda, kā ar cēliem nolūkiem un savstarpējās uzticības veidošanu vēsturiskie ienaidnieki var kļūt par ciešiem partneriem."
Prestižās godalgas piešķiršana Eiropas Savienībai ir pārsteidzoša, jo šobrīd ES plosa nopietnas domstarpības starp parādu jūgā nonākušajām dienvidu dalībvalstīm un daudz labāk pārtikušajām dalībvalstīm ar Vāciju vadībā.
To atzina arī Nobela komiteja, norādot, ka "ES šobrīd piedzīvo lielas ekonomiskās grūtības un ievērojamu sociālo nestabilitāti".
"Norvēģijas Nobela komiteja vēlas galveno uzmanību vērst uz to, ko tā uzskata par svarīgāko sasniegumu, - sekmīgu cīņu par mieru un samierināšanos un cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām. ES situācijas stabilizācijas pūliņi palīdzējuši pārveidot lielāko Eiropas daļu no karu kontinenta par miera kontinentu," sacīja Jaglands.
Neraugoties uz plašajām problēmām, ES kļuvusi par lielāko kopējo tirgu pasaulē, nodrošinot brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību.
Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs piektdien atzina, ka jūtas pagodināts par ES izrādīto godu.
"ES ir unikāls projekts, kas karu aizstāja ar mieru, naidu aizvietoja ar solidaritāti," tviterī ierakstīja Šulcs.
Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu paziņoja, ka Nobela Miera prēmija ir liels pagodinājums Eiropas Savienībai.
Savukārt ES prezidents Hermans van Rompejs piektdien atzina, ka Nobela Miera prēmija ES piešķirta par vairāk nekā 60 gadus ilgajiem ES valstu pūliņiem "pārvarēt karu un domstarpības un kopīgi veidot miera un labklājības kontinentu".
Eiropas Savienībai tagad "nāksies izlemt, kurš no līderiem ieradīsies pēc zelta medaļas", piebilda Jaglands.
Pērn Nobela Miera prēmija tika piešķirta Libērijas prezidentei Elenai Džonsonei Sirlīfai, Libērijas "miera cīnītājai" Leimahai Gbovijai un tā dēvētā Arābu pavasara aktīvistei no Jemenas Tavakulai Karmanai par "nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām uz pilntiesīgu dalību miera veidošanā".
