Varšavas kapos atraktas 117 komunistiskā terora upuru mirstīgās atliekas. FOTO

"Šie cilvēki būtu bijuši vieni no pirmajiem, kas būtu ķērušies pie Polijas atjaunošanas [pēc Otrā pasaules kara]. Viņi ieņēma augstus amatus un veidoja Polijas eliti. Un tie bija tieši tāda veida cilvēki, kādi tika noslepkavoti," norādīja Kaminskis.

Povazsku karavīru kapu atrakšana ir daļa no valsts mēroga programmas, meklējot 1944. līdz 1956.gada komunistiskā terora upuru nezināmās apbedījuma vietas.

Programma tiek īstenota, sadarbojoties divām valsts atbalstītām organizācijām - Nacionālās piemiņas institūtam (IPN), kura pilnvarās ir izmeklēt nacistiskā un komunistiskā režīma noziegumus, un Cīņas un mocekļu piemiņas vietu aizsardzības padomei (ROPWiM).

Darbs Povazsku karavīru kapos, kas sākās jūnijā, tagad uz ziemu pārtraukts un atsāksies martā.

Tiek uzskatīts, ka kapsētā neiezīmētos kapos apbedīti 184 pretošanās kustības dalībnieki, kurus laikā no 1948. līdz 1956.gadam noslepkavoja komunistiskais marionešu režīms.

Vēsturnieki uzskata, ka starp apglabātajiem ir tādi pretošanās kustības līderi kā bijušais "Armia Krajowa" (Tēvzemes armija) trieciendivīzijas komandieris ģenerālis Emīls Fīldorfs (Nils), kā arī Vitolds Pileckis, kurš savulaik brīvprātīgi kļuva par Aušvicas ieslodzīto, lai iegūtu informāciju par notiekošo šajā koncentrācijas nometnē. Viņa sastādītais ziņojums bija viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas pārliecināja Rietumu sabiedrotos, ka nacisti īsteno holokaustu.

Ekshumēto cilvēku DNS tiks salīdzināts ar upuru ģimenes locekļu sniegtajiem DNS paraugiem, lai noskaidrotu viņu identitāti.