Ukraina pēc vēlēšanām izpelnās starptautisku nopēlumu

ASV, kā arī rietumvalstu novērotāji svētdien notikušās vēlēšanas nodēvējušas par "soli atpakaļ" Ukrainas attīstībā un norādījuši, ka konstatētie pārkāpumi vēl vairāk varētu padziļināt prezidenta Viktora Janukoviča valdības izolāciju.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem vēlēšanās uzvarēja valdošā Reģionu partija, apsteidzot notiesātās ekspremjeres Jūlijas Timošenko pārstāvēto opozīcijas koalīciju "Batkivščina" ("Tēvzeme") un boksera Vitālija Kļičko izveidoto partiju UDAR.

Kā liecina vēlēšanu rezultāti pēc balsu apkopošanas 87% iecirkņu, par Reģionu partiju saņemti 31,8% balsu, bet par opozīcijas koalīciju "Batkivščina" ("Tēvzeme") nobalsojuši 24,2% vēlētāju.

Gan Komunistiskā partija, gan UDAR katra saņēmušas aptuveni 14% balsu, bet nacionālistiskā partija "Svoboda" parlamenta iekļuvusi ar 9,6% balsu.

Neviena cita partija nav pārvarējusi iekļūšanai parlamentā noteikto 5% slieksni.

Taču opozīcija uzskata, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti neatspoguļo patieso tautas gribu, un uzsver, ka neatkarīga nobalsojušo vēlētāju aptauja liecināja, ka Timošenko bloks no Reģionu partijas atpaliek tikai par četriem procentpunktiem.

"Šīs vēlēšanas bija viltotas no sākuma līdz beigām," teiks Timošenko pirmdien izplatītajā paziņojumā.

Protestējot pret pārkāpumiem vēlēšanu norisē, Timošenko sākusi badastreiku un sola to turpināt, iekams tiks noskaidroti patiesie rezultāti.

Ukrainas vienpalātas parlamentā ir 450 deputātu vietas. 225 likumdevēji tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, vēlētājiem balsojot par konkrētu partiju, bet otra puse deputātu tiek izraudzīta vienmandāta apgabalos.

Vietu sadalījumu jaunajā Ukrainas parlamenta sasaukumā gan pagaidām vēl nav tik viegli apjaust, jo vienmandāta apgabalos desmitiem deputātu mandātu, domājams, iegūs neatkarīgie kandidāti, un tas, kāds spēku samērs izveidosies jaunajā parlamentā, būs zināms tikai pirmajā parlamenta sēdē.

Taču arī vienmandāta apgabalos Reģionu partijai ir labi rezultāti.

"Es ceru, ka šie rezultāti tādi arī paliks," žurnālistiem atzina premjerministrs Mikola Azarovs. "Tas nozīmē, ka Reģionu partija guvusi lielu uzvaru."

LETA jau ziņoja, ka svētdien aizvadīto vēlēšanu norisi un priekšvēlēšanu kampaņas pirmdien asi kritizēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji.

EDSO novērotāji secināja, ka Ukrainas parlamenta vēlēšanas aizēnoja valdošās Reģionu partijas piekoptā valsts resursu izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā un nepietiekamā atklātība partiju finansēšanas jomā.

Kā secināja starptautiskie eksperti, arī plašsaziņas līdzekļi bija nosliekušies valdošās partijas pusē.

"28.oktobrī aizvadītājās parlamenta vēlēšanās nebija nodrošināta godīga konkurence, ko galvenokārt izraisīja administratīvo resursu ļaunprātīga izmantošana, nepietiekams atklātums kampaņu un partiju finansēšanas jomā, kā arī nepietiekami objektīvs mediju darbs," teikts EDSO ziņojumā.

"Noteikti priekšvēlēšanu aspekti uzskatāmi par soli atpakaļ salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām," piebilda EDSO novērotāji, visticamāk, norādot uz 2010.gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuras rietumvalstis uzskatīja par godīgām.

EDSO norādīja - fakts, ka vēlēšanās bija liegts piedalīties Timošenko, arī "negatīvi ietekmēja" vēlēšanu procesu.

"Ņemot vērā varas ļaunprātīgu izmantošanu un pārlieku lielo naudas lomu šajās vēlēšanās, šķiet, ka demokrātijas progress Ukrainā ir apvērsts pretējā virzienā," atzina EDSO īpašā koordinatore Valburga Habsburga Duglasa.

Viņa arī atzina, ka rietumvalstu amatpersonām nācās apmeklēt vairākus Ukrainas cietumus, lai uzklausītu valsts opozīcijas līderus, jo gan Timošenko, gan vairāki viņas sabiedrotie, tostarp bijušais iekšlietu ministrs Jurijs Lucenko, notiesāti par varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Rietumvalstis uzskata, ka apsūdzības pret Timošenko un citiem iepriekšējās valdības politiķiem ir politiski motivētas, taču Janukovičs šādus pārmetumus kategoriski noliedz, apgalvojot, ka varasiestādes tikai cenšas izskaust korupciju augstākajos varas gaiteņos.

Gan Vašingtona, gan Brisele Ukrainai pēc vēlēšanām veltīja asu kritiku.

ASV Valsts departamenta pārstāvis Marks Toners atzina: "Lai gan vēlēšanu diena aizritēja mierīgi un vēlēšanas uzraudzīja liels skaits vietējo un starptautisko novērotāju, mūs satrauc aizdomas par krāpšanos balsošanas procesā un balsu skaitīšanā."

Savukārt Eiropas Savienība (ES) brīdinājusi Ukrainu, ka tā rūpīgi sekos līdzi turpmākajiem notikumiem šajā valstī.

Tikmēr Ukrainas Ārlietu ministrija pirmdien solīja "rūpīgi izanalizēt" novērotāju izteikto kritiku un "uzlabot vēlēšanu likumus un praksi".

Iespējams, ka ES atkārtoti atliks paredzēto samitu ar Ukrainu, kas jau vienreiz tika pārcelts. Pašlaik tiek plānots, ka ES un Ukrainas samits notiks nākamā gada sākumā.

LETA