Slovēnijas premjers lūgs Konstitucionālajai tiesai apturēt opozīcijas pieprasīto referendumu
Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša piektdien paziņoja, ka vērsīsies Konstitucionālajā tiesā ar lūgumu noraidīt opozīcijas prasību rīkot referendumu par privatizācijas likumu, kura mērķis ir novērst nepieciešamību pēc starptautiskās finansiālās palīdzības.
Opozīcija otrdien pieprasīja rīkot referendumu par diviem valdības ierosinātajiem likumiem, taču jau iepriekš piektdien parlamenta spīkers Gregors Virants noraidīja tautas nobalsošanas izsludināšanu par likumu, kas paredz izveidot valsts uzņēmumu banku slikto kredītu pārņemšanai.
Virants norādīja, ka prasībai pievienota tikai nepieciešamo deputātu parakstu kopija, nevis oriģināli, kā to pieprasa likums.
Tādējādi oktobrī pieņemtais banku likums stāsies spēkā jau nākamnedēļ.
Taču parlamentam joprojām ir jālemj, kad rīkot referendumu par privatizācijas likumu, kas paredz izveidot valsts holdinga kompāniju, kura pārņemtu visu valsts īpašumu apsaimniekošanu un sagatavotu to privatizāciju.
Slovēnijas bankas, kuras vairumā pieder valstij, kopumā tā dēvētajos sliktajos kredītos savulaik aizdevušas 6,5 miljardus eiro, kas veido aptuveni 18% no Slovēnijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Janša arī vērsies pie 30 opozīcijas deputātiem, kas vairumā pārstāv kreisi centrisko partiju "Pozitīvā Slovēnija", aicinot atsaukt savu prasību rīkot tautas nobalsošanu.
"Es lūdzu katru parakstītāju pārdomāt (..), kā referendums ietekmēs valsts situāciju, mūsu kredītreitingu un visus Slovēnijas centienus līdz gada beigām izkļūt no bīstamajiem ūdeņiem," preses konferencē sacīja premjers.
Slovēnija oktobrī izplatīja pirmo šīgada obligāciju laidienu ar 5,7% likmi, iegūstot 2,25 miljardus eiro un tādējādi uz pusgadu novēršot nepieciešamību pēc starptautiskās finansiālās palīdzības.
Taču analītiķi norāda, ka reformu bloķēšana varētu liegt Slovēnijai turpmāk aizņemties starptautiskajā tirgū.
Līdz 2013.gada vidum iepriekšējo aizņēmumu dzēšanai un apkalpošanai nepieciešami divi miljardi eiro.
Uz eksportu orientēto Slovēniju smagi skāra globālā krīze, un tagad valsts ekonomikai draud jauna lejupslīde, jo, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, samazinājies gan eksports, gan iekšzemes pieprasījums.
Situācijas uzlabošanai un parāda mazināšanai Ļubļana plāno samazināt atalgojumu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, paaugstināt pensionēšanās vecumu, pazemināt bezdarbnieku pabalstus un privatizēt lielākās bankas.
Pērn virkne toreizējās kreisi centriskās valdības ierosināto likumu jau tika noraidīta referendumos, kuru rīkošanu pieprasīja arodbiedrības, studentu organizācijas un politiskā opozīcija.
Tas noveda pie valdības krišanas un pirmstermiņa vēlēšanām, pēc kurām pie varas nāca Janšas vadītā koalīcija.
LETA
