Grieķijas skolas esot "auglīga zeme" neonacistiem

Partijā, kas guvusi pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu parlamentā, biedru skaits joprojām ir neliels, un tagad tā sākusi īpašu uzmanību pievērst jaunākajai paaudzei.

Kāda "Zelta rītausmas" sarīkojuma dēļ, kas ticis reklamēts sociālajā tīklā "Facebook", novembrī Krētā izraisījās kautiņš grieķu un albāņu vidusskolnieku starpā. Šajā skolā jau iepriekš bija izraisījušās saķeršanās uz tāfelēm uzrakstītu neonacistu saukļu dēļ.

Vairākās skolās ir "organizētas bandas, kas uzbrūk skolniekiem ārzemniekiem un viņu vecākiem, - līdz šim gan tie ir bijuši tikai verbāli uzbrukumi, bet tie ir tik intensīvi, ka kurā katrā brīdī var pāraugt fiziskā vardarbībā", brīdināja Atēnās bāzētā afrikāņu izdevuma "Asante" redaktors Nikodems Maina Kinjua.

Kenijā dzimušais žurnālists, kurš jau kopš bērnības dzīvo Grieķijā, norādīja, ka neonacistu ietekmei valsts izglītības sistēma ir "auglīga zeme".

"Skolās dominē koncepcija, ka laikā, kad pārējā cilvēce tupēja kokos un ēda ozolzīles, grieķi izgudroja pilnīgi visu," viņš sacīja.

"Zelta rītausma" pieliek lielas pūles, lai panāktu, ka skolās tiek mācīta "pareiza" vēsture.

Grupējums noliedz, ka drošības spēki 1973.gadā Atēnu politehnikumā būtu nogalinājuši studentus. Šis notikums tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem, kas pasteidzinājis militārās huntas krišanu.

Partijas līderis Niks Mihaloliaks publiski sūdzējies, ka Grieķijas medijus pārvalda "sarkanā hunta".

Nesen apmeklējot kādu valsts skolu, partijas deputāts atklāti aicinājis skolēnus pretoties kreiso "terorismam".

Literatūras skolotāja Artemisa Kalogiri atzina, ka Kalitejā - Atēnu strādnieku priekšpilsētā - nākas pastāvīgi cīnīties, lai "Zelta rītausmas" ietekmi paturētu ārpus skolas.

"Pusaudži tiek savervēti, īpaši jau tie, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm, viņi tiek apmācīti teorijā un paramilitārajā taktikā, lai "Zelta rītausma" varētu nodot liesmu tālāk," skaidroja skolotāja.

"Lielākā daļa jauniešu grib izmainīt pasauli. Viņi uzskata, ka galēji labējie ir grieķu kultūras garants pret sairšanas draudiem, kurā ir iesaistīti imigranti. Vairums vēlas pievienoties policijai vai armijai," sacīja Kalogiri.

Izglītības ministra vietnieks Teodors Papateodoru norādīja, ka valstij ir jārīkojas "bez kavēšanās".

"Laiku pa laikam notiek mēģinājumi iekļūt skolās, iebiedēt skolotājus un skolēnus. Tā pamatā ir vecāki, kas ir "Zelta rītausmas" biedri, vai arī nobrieduši "Zelta rītausmas" kadri," skaidroja ministra vietnieks.

Par "Zelta rītausmu", kas vēl nesen tika uzskatīta par Grieķijas politiskās skatuves perifērijas spēlētāju, pēdējās parlamenta vēlēšanās nobalsoja vairāk nekā 400 000 pilsoņu, un no Grieķijas parlamenta 300 mandātiem partija izcīnīja 18.

Parlaments nesen atcēla imunitāti trim "Zelta rītausmas" deputātiem, kas ir apsūdzēti par imigrantu tirdzniecības kiosku izpostīšanu divos tirgus laukumos.

Vēl kāds cits "Zelta rītausmas" deputāts, kurš ir arī partijas preses sekretārs, patlaban tiek tiesāts par uzbrukumu, turklāt sabiedrībā arvien biežāk izskan prasības, lai grupējums tiktu aizliegts.

"Zelta rītausma" ir pret vienošanos, ko Atēnas panākušas ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu par starptautiskā aizdevuma piešķiršanu, tomēr partija neatbalsta ideju, ka Grieķijai šobrīd vajadzētu izstāties no eirozonas.

Partija aicina no valsts izraidīt visus nelegālos imigrantus. Lai apturētu nelegālo imigrantu ieplūšanu valstī, uz Grieķijas-Turcijas robežas ir jāizvieto kājnieku mīnas, uzskata partija.

Otrās paaudzes imigranti var palikt dzīvot Grieķijā, bet nevar vēlēt un kandidēt uz valsts amatiem, uzskata partijas līderis Niks Mihaloliaks.

Partija aicina atcelt Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmas un dzēst visus parādus, kas ir radušies kopš 1974.gada, tos raksturojot kā "nelegālus un odiozus" - tādus, kas nav ņemti valsts interesēs un tāpēc nav atmaksājami.

BNS, Foto: AFP/LETA