Pētījums: tikai 0,5% digitāli glabāto datu tiek lietderīgi analizēti

Vienlaikus tiek prognozēts milzu pieaugums pasaulē digitāli ievākto un glabāto datu daudzumā, pateicoties galvenokārt augošam daudzumam automātisku ierīču, kas spēj ziņot par savu darbību, novērojumiem un stāvokli.

Pētijumā "The Digital Universe in 2020: Big Data, Bigger Digital Shadows, and Biggest Growth in the Far East" tiek prognozēts, ka digitālo datu daudzums pasaulē starp 2012.un 2020.gadu pieaugs 50 reizes, sasniedzot 40 zetabaitus (ZB) jeb 40 miljardus terabaitu (TB), no kuriem aptuveni 13 ZB varētu saturēt derīgu informāciju un ieskatus būtiskos procesos, ja tos spētu analizēt. Patlaban pasaules digitālo datu apjoms ir aptuveni 800 miljoni TB.

Patlaban pasaulē nav nevienas ierīces, kas spētu glabāt pat vienu ZB datu, teikts IDC pētījumā. Tomēr datu glabāšanas rīku cena par izmantojamo jaudu turpinās krist un šādu rīku varēšot gan izstrādāt, gan atļauties.

Datu grupas, kurām varētu būt ekonomiska, zinātniska vai valsts pārvaldes efektivitāti veicinoša vērtība, ir video novērošanas dati, medicīnisko sensoru dati, dati par mediju un izklaides auditorijām, un patērētāju/ interneta lietotāju pašu izvietotie dati, tostarp fotogrāfijas un dažādi ieraksti, rakstīts pētījumā.

IDC analītiķi piebilst, ka, neskatoties uz patērētāju rosību izvietojot pašiem savu digitālu informāciju, vislielākie datu krājumi, kas skar parastus iedzīvotājus, ir "ievākti", par tiem bieži neprasot atļauju, bet vienkārši konstatējot dažādus elektroniski piefiksējamus darījumus un rīcības.

Atslēga efektīvai analīzei ir datu klasifikācija - patlaban tikai 3% no visiem digitālajiem datiem ir klasificēti tā, ka tos var pakļaut analītiskai programmatūrai. Tomēr arvien vairāk "mašīnu radītu" datu satur klasifikatorus kā laiku, vietu un citu apstākļu aprakstus, kas saistīti ar datu ievākšanu. Šādus datus, piemēram, uzkrāj videonovērošanas sistēmas, teju katram kadram pievienojot laiku, vietu un, iespējams, atzīmi, ka pamanīta neparasta kustība u.tml.

"Digitālo visumu veido attēli un video, kas ierakstīti mobilajos telefonos un augšupielādēti video krātuvē "YouTube", ciparu filmas, ko rāda augstas izšķirtspējas televizoros, banku dati, kas plūst caur bankomātiem, drošības kameru ieraksti lidostās, Olimpisko spēļu video ieraksti, atomu sīkdaļiņu sadursmju dati, kurus ģenerē Lielais hadronu akcelerators, darījumi, maksājot par maksas šosejām, un mobilās īsziņas," rakstīts pētījumā.

IDC secina, ka tuvākajos gados būs ļoti liela nozīme tā sauktajai milzu datu apstrādes nozarei, lai strauji augošie globālie datu krājumi nepaliktu neapgūti.

Pētijums ir publiski pieejams EMC mājaslapā "http://www.emc.com/leadership/digital-universe/iview/executive-summary-a-universe-of.htm"

LETA