Pasaulē

Lietuvas valdība gatavojas mainīt daudzdzīvokļu ēku renovēšanas programmas modeli

Jauns.lv

Jaunizveidotā Lietuvas valdības stratēģiskā komiteja atbalstījusi jaunu daudzdzīvokļu ēku renovēšanas programmas modeli, kas paredz, ka mājokļu īpašniekiem pašiem šai ziņā nevajadzēs uzņemties nekādas organizatoriskās vai kredītsaistības - par to gādās atbildīgie pašvaldību uzņēmumi.

Lietuvas valdība gatavojas mainīt daudzdzīvokļu ēk...

Proti, kad iedzīvotāji piekristu investīciju projektiem, kas vērsti uz energoefektivitātes palielināšanu, par šīm investīcijām būtu jāmaksā vispārējā komunālo maksājumu iekasēšanas kārtībā ar līdzekļiem, kas ietaupīti par izlietoto enerģiju.

"Renovācija cilvēkam papildu neko nemaksātu, iedzīvotājiem būtu jāmaksā tikpat, cik līdz šim, bet viņi varētu dzīvot jau renovētā namā," skaidrojis premjerministrs Aļģirds Butkevičs. Pēc viņa teiktā, jaunajā modelī paredzēts būtiski palielināt pašvaldību lomu, plānojot, ka pašas pašvaldības, izvērtējot esošo situāciju, varētu sākt izstrādāt energoefektivitātes palielināšanas programmas, kas aptvertu ne tikai daudzdzīvokļu namus ar zemu energoefektivitātes līmeni, bet arī citas to teritorijā esošās ēkas, kā arī inženierkomunikācijas un siltumenerģētikas ražošanu.

Kā izteicies vides ministrs Valentīns Mazuronis, iedzīvotājiem tiks dota iespēja piekrist, ka 10 vai 15 gadus viņi maksātu pašreizējo summu, saņemot par 10-12% mazāku siltumenerģijas daudzumu. "Ideja ir tāda, ka, namu renovējot, tiek ietaupīti 50-60%, un no ietaupītā tiktu segti kredīti," viņš sacījis.

Pēc premjera prognozēm, nokārtojot visas juridiskās procedūras, jaunais renovācijas modelis varētu sākt darboties šā gada trešajā ceturksnī un gada laikā varētu renovēt līdz 700 dzīvojamo namu.

Valdība plāno tuvākajā laikā aicināt pašvaldības noskaidrot, kuras daudzdzīvokļu ēkas šobrīd enerģiju izmanto visneefektīvāk.

Lēmums par valdības stratēģiskās komitejas izveidošanu tika pieņemts pagājušajā nedēļā. Šī komiteja, kurā darbosies premjers, enerģētikas, finanšu, saimniecības, iekšlietu, ārlietu un kultūras ministri un premjera kanclers, izstrādās ierosinājumus par valdības un atsevišķu ministriju darbības prioritātēm un vērtēs to izpildi, apspriedīs valsts budžeta veidošanas un izpildes jautājumus, izskatīs stratēģiskos rīcības plānus un jautājumus, kas būtiski ietekmē sociālos un ekonomiskos procesus valstī.