Eiropas Kodolpētījumu organizācija apstiprina, ka atklāts Higsa bozons

"Ir skaidrs, ka mums ir darīšana ar Higsa bozonu, kaut gan vēl ilgs laiks ir nepieciešams, lai noskaidrotu, kāda veida Higsa bozons tas ir," teikts CRN fiziķa Džo Inkandelas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada jūlijā CRN paziņoja, ka atklāta jauna elementārdaļiņa, kura atbilst teorijai par to, ka eksistē   Higsa  bozons (daļiņa), kas matērijai piešķir masu,  tomēr uzsvēra, ka  ir vajadzīgi tālāki dati šī atraduma identificēšanai.

"Mēs esam sasnieguši pagrieziena punktu mūsu izpratnē par dabu," jūlijā sacīja CERN ģenerāldirektors Rolfs Hoiers.

"Higsa  bozonam atbilstošas daļiņas atklāšana paver ceļu detalizētākām studijām, kurām vajag vairāk statistikas datu, kas noteiks jaunās daļiņas īpašības, un domājams, ka tas izskaidros citus mūsu Visuma noslēpumus," teica Hoiers.

Higsa  bozona atklāšana apstiprinātu elementārdaļiņu fizikas Standarta modeļa teoriju, kas apraksta elektromagnētiskās, vājās un stiprās mijiedarbības. Šajā teorijā tomēr ir vairākas nepilnības, un galvenā no tām ir tāda, ka nav zināms, kāpēc dažām daļiņām ir masa, bet citām - nav.

Tiek uzskatīts, ka bozons eksistē neredzamā visuresošā laukā, kas radies Lielajā sprādzienā pirms 13,7 miljardiem gadu. Kad ar   Higsa  bozoniem sastopas dažas citas daļiņas, tās palēnina savu kustību un iegūst masu. Dažām citām daļiņām, tādām kā gaismas daļiņas,  Higsa  bozons gan nav šķērslis to kustībā.

CERN uztur pasaulē lielāko elementārdaļiņu paātrinātāju - lielo hadronu paātrinātāju (LHP), kas atrodas tunelī zem Francijas un Šveices robežas. Šajā paātrinātājā tiek rīkotas elementārdaļiņu sadursmes, tām pārvietojoties gandrīz ar gaismas ātrumu, un pēc tam tiek pētīts, vai šajās sadursmēs ir radušās Higsa  daļiņas.

Saskaņā ar jūlijā prezentētajiem datiem jauno elementārdaļiņu ar 125 līdz 126 gigaelektronvoltu (GeV) masu atklāja divas CERN laboratorijas, kuras darbojās neatkarīgi viena no otras, lai nodrošinātu pētījumu objektivitāti.

BNS