Apstiprināts jaunais Ķīnas prezidents Sji Dziņpins
59 gadus vecais Sji, kurš jau novembrī tika iecelts par Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru un partijas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāju, nomaina prezidenta amatā Hu Dziņtao.
Pasaulē

Apstiprināts jaunais Ķīnas prezidents Sji Dziņpins

Jauns.lv

Ķīnas Komunistiskās partijas līderis Sji Dziņpins ceturtdien parlamenta balsojumā tika apstiprināts par valsts prezidentu.

Apstiprināts jaunais Ķīnas prezidents Sji Dziņpins...

"Es tagad paziņoju, ka biedrs Sji Dziņpins ir izraudzīts par Ķīnas Tautas Republikas prezidentu," paziņoja partijas augsta ranga ierēdnis Ļu Juņšaņs, kurš vadīja Nacionālā tautas kongresa (parlamenta) sesiju.

59 gadus vecais Sji, kurš jau novembrī tika iecelts par Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru un partijas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāju, nomaina prezidenta amatā Hu Dziņtao.

Balsojumā, kas notika Lielajā tautas zālē Pekinā parlamenta ikgadējās sesijas laikā, piedalījās apmēram 3000 deputātu. Par Sji balsoja 2952 deputāti, viens balsoja pret un trīs atturējās.

Ir gaidāms, ka piektdien par premjerministru tiks apstiprināts Li Kecjans, kurš nomainīs šajā amatā Veņu Dzjabao.

Lai gan parlamentā tiek rīkoti balsojumi par valsts galvenajiem amatiem, šie balsojumi ir lielā mērā ceremoniāli un to iznākums nav nekāds pārsteigums. 

Sji, kurš dzimis Pekinā un uzaudzis tās apkārtnē, ir pirmais Ķīnas Komunistiskās partijas līderis, kas runā ķīniešu valodas Pekinas (mandarīnu) dialektā bez provinciāla akcenta. Viņa tēvs Sji Džunsjuns bija viens no komunistu partizānu kustības dibinātājiem Šaaņsji provincē, vēlāk ieņēma vicepremjera, Komunistiskās partijas propagandas nodaļas vadītāja un Nacionālā tautas kongresa vicespīkera amatus.

Sji no 1975. līdz 1979.gadam studēja ķīmiju Pekinas Cinhua Universitātē, bet no 1998. līdz 2002.gadam studēja marksisma teoriju un ideoloģisko izglītību šajā universitātē un ieguva doktora grādu. 1971.gadā viņš iestājās komjaunatnē, bet 1974.gadā - Komunistiskajā partijā. Pēc ilgas darbības partijas nomenklatūrā Sji 1999.gadā kļuva par Fudzjaņas provinces vicegubernatoru un 2000.gadā - par tās gubernatoru. Būdams šajā amatā līdz 2002.gadam, viņš centās piesaistīt investīcijas no Taivānas un veicināt brīvā tirgus ekonomiku.

2007.gadā Sji tika ievēlēts par partijas Politbiroja Pastāvīgās komitejas locekli. 2008.gada martā viņš kļuva par valsts viceprezidentu un ieņēma šo amatu līdz ceturtdienai. No pagājušā gada 15.novembra Sji ieņem arī partijas ģenerālsekretāra un partijas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja amatus.

BNS, AFP/LETA