Krievijā veic kratīšanu "Amnesty International" birojā
Krievijas Ģenerālprokuratūras un nodokļu policijas pārstāvji pirmdien veikuši kratīšanu starptautiskās cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Amnesty International" Krievijas birojā un kustības "Par cilvēktiesībām" birojā Maskavā.
"Amnesty International" pārstāvniecības Krievijā vadītājs Sergejs Ņikitins pirmdien paziņoja, ka pārbaude ir neplānota.
Ziņu aģentūrai "Interfax" viņš stāstīja, ka nesen Krievijas Tieslietu ministrijā viņam apliecināja, ka "Amnesty International" nav to organizāciju, kurās tiks veiktas pārbaudes, sarakstā, tādēļ notikusī kratīšana uzskatāma par "spiedienu uz pilsonisko sabiedrību".
Ņikitins apgalvoja, ka kratīšanas veicēji, kas bija ieradušies kopā ar žurnālistiem no valsts kontrolētā televīzijas kanāla NTV, pieprasīja dokumentus, ko "Amnesty International" jau ir iesniegusi tiesībsargājošajām institūcijām.
Savukārt kustības "Par cilvēktiesībām" līderis Ļevs Ponomarjovs paziņoja, ka ir vērsies prokuratūrā, jo uzskata kratīšanu kustības birojā par nelikumīgu. Viņš skaidroja, ka pārbaudi var veikt tikai, ja ir aizdomas par organizācijas veiktiem likumpārkāpumiem, bet šajā gadījumā organizācijai netika iesniegts tāds pamatojums.
Viņš stāstīja, ka kratīšana pirmdien veikta triju viņa vadītu organizāciju - "Par cilvēktiesībām", fondā "Par ieslodzīto tiesību aizstāvību" un reģionālās sabiedriskās organizācijas "Karstā līnija" - birojos, kuros, kā apgalvoja Ponomarjovs, visos janvārī un februārī tika veiktas plānotas Tieslietu ministrijas pārbaudes un iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.
Krievijas tiesībsargājošās institūcijas pēdējā mēneša laikā veikušas kratīšanas vairāk nekā 2000 nevalstisko organizāciju birojos, tostarp vienā no Krievijas vecākajām un respektablākajām cilvēktiesību organizācijām "Memoriāls" ("Memorial").paziņoja Krievijas prezidenta cilvēktiesību padomes loceklis Pāvels Čikovs.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam jau ilgu laiku ir aizdomas, ka NVO, sevišķi ar ārvalstu finansējumu, ir Rietumvalstu priekšposteņi, lai iejauktos Krievijas politikā. Pēc Putina atgriešanās prezidenta amatā pērn parlaments pieņēma likumu, ka visām NVO ar ārvalstu finansējumu, kuras iesaistās politiskā darbībā, ir jāreģistrējas kā "ārzemju aģentiem".
BNS
