Avots: Itālijas prezidents apsver demisijas iespēju, lai varētu izsludināt jaunas vēlēšanas
Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno šobrīd apsver iespēju nekavējoties atkāpties no amata, lai varētu tikt izsludinātas jaunas vēlēšanas, sestdien pavēstīja kāds vārdā neminēts informācijas avots.
"Šāds priekšlikums līdz ar citiem tiek izvērtēts," norādīja labi informētais avots, atklājot, ka prezidents sestdien, visticamāk, nāks klajā ar paziņojumu par turpmāko rīcību.
Visi lielākie Itālijas laikraksti ziņo, ka Napolitāno, kura mandāta termiņš beidzas 15.maijā, plāno priekšlaicīgi atkāpties no amata pienākumu pildīšanas, lai apietu konstitūcijā noteikto kārtību, kas liedz prezidentam sava pilnvaru termiņa pēdējos mēnešos atlaist parlamentu.
Jau vēstīts, ka Itālijas kreisi centriskās koalīcijas līderis Pjērs Luidži Bersani ceturtdien paziņoja, ka viņš nav spējis izveidot valdību.
"Mans darbs šajās dienās nav novedis pie pozitīva rezultāta," pēc sarunām ar Napolitāno sacīja Bersani. Prezidents jaunās valdības veidošanu viņam uzticēja 22.martā.
24. un 25.februarī notikušajās vēlēšanās ar nelielu balsu vairākumu uzvarēja Bersani vadītā koalīcija, saskaņā ar Itālijas likumiem nodrošinot sev absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā, tomēr tai neizdevās iegūt vairākumu Senātā. Arī pats Bersani atzinis, ka parlamenta vēlēšanās viņš "ieguvis pirmo vietu, taču nav uzvarējis". Valdības izveidošanai nepieciešams abu parlamenta palātu atbalsts.
Napolitāno tagad varētu vērsties pie kādas ar politiku nesaistītas sabiedrībā cienītas personas, aicinot izveidot tehnokrātu valdību vai arī plašu koalīcijas valdību. Ja arī tas nenesīs augļus, Itālijai tuvāko mēnešu laikā varētu nākties rīkot jaunas vēlēšanas.
Vairums analītiķu prognozē, ka jaunas vēlēšanas Itālijā notiks jau pēc pāris mēnešiem vai vēlākais pēc gada.
Piektdien Napolitāno tikās ar lielāko partiju līderiem, cenšoties rast izeju no politiskā strupceļa. Taču cerības izkļūt no samilzušās krīzes tiek vērtētas kā nelielas, jo visi trīs lielākie politiskie bloki paziņojuši, ka negrasās atteikties no savām pozīcijām, kas līdz šim liegušas izveidot jaunu valdību.
Bersani kreisi centriskā koalīcija atteikusies sadarboties ar bijušā premjerministra Silvio Berluskoni labēji centrisko bloku, kas vēlēšanās ieguva otro vietu. Taču Berluskoni paziņojis, ka starppartiju vienošanās ir vienīgā iespēja.
Pēc analītiķu teiktā, pastāv arī iespēja jauno valdību veidot, tajā iekļaujot ar politiku nesaistītus ekspertus, kā tas bija līdzšinējā premjerministra Mario Monti vadītajā valdībā.
Tikmēr populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S) paziņojusi, ka tā neatbalstīs tādu valdību, kuras sastāvā būtu partiju politiķi, taču tā nav izslēgusi iespēju, ka varētu atbalstīt tehnokrātu valdību, un, pieņemot likumus, katru balsojumu vērtēt atsevišķi.
Līdz jaunas valdības izveidošanai premjerministra pienākumus turpinās pildīt Monti, kurš ar pagaidu pilnvarām strādājis jau kopš decembra, kad Berluskoni pārstāvētās Tautas brīvības partijas (PDL) deputāti pārstāja atbalstīt valdību.
Lai gan Itālijas politiskajai krīzei līdz šim bijusi salīdzinoši neliela ietekme uz finanšu tirgiem, šobrīd tiek pieliktas lielas pūles, lai valsts no politiskā strupceļa varētu izkļūt līdz otrdienai, kad pēc Lieldienām tiks atvērti finanšu tirgi.
