Tiesājamie vācu neonacisti sadarbojušies ar specdienestiem

"Tādā valstī kā Vācija nav iespējams 14 gadus atrasties pagrīdē tā, lai par to neviens neko neuzzinātu. Un vēl, kas mūs īpaši interesē, tā ir loma, kāda bijusi Vācijas specdienestiem un konstitūcijas aizsardzības institūcijām," intervijā raidstacijai "Golos Rossii" norādīja advokāts. "Mums ir zināms, ka daži NSU biedri bija dažādu konstitucionālo struktūru ziņotāji."

Viņš arī uzsvēra, ka tiesas priekšā stāsies nebūt ne visi vainīgie.

"Mēs ceram uz izmeklēšanu un taisnību. Izmeklēšanai ir jānoskaidro, kāpēc šie cilvēki tika nogalināti, un, visupirms, kas stāv aiz šīm ļaundarībām. Mēs esam pārliecināti, ka tajās ir iesaistīti krietni vairāk cilvēku nekā tikai šie pieci apsūdzētie," norādīja Daimaguellers.

Jurists sacīja, ka piekritis iesaistīties šajā procesā, jo bijis sašutis par to, ka nevainīgi cilvēki, kuru radiniekus nogalinājuši neonacisti, vairāku gadu garumā šo noziegumu izmeklēšanas procesā bijuši aizdomās turamie.

Jau ziņots, ka pirmdien Minhenes tiesā, Vācijā, sākās prāva lietā par NSU pastrādātajām slepkavībām.

NSU slepkavību lieta izraisījusi plašu rezonansi Vācijas sabiedrībā, kā arī lielu vietējo un ārvalstu mediju interesi.

Galvenā apsūdzētā šajā lietā ir 38 gadus vecā NSU biedre Beāte Čēpe. Prokuratūra apsūdz viņu par līdzdalību astoņu turku, viena grieķa un kādas policistes slepkavībās, kas pastrādātas laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam. Viņas advokāti šīs apsūdzības apstrīd, norādot, ka viņa tieši slepkavībās nav bijusi iesaistīta.

Noziegumus Čēpe pastrādājusi kopā ar diviem citiem NSU biedriem - Uvi Mundlosu un Uvi Bēnhartu -, kas 2011.gada novembrī izdarīja pašnāvību, uzskata apsūdzības puse.

Čēpe tiek arī apsūdzēta par līdzdalību 15 bruņotās laupīšanās, ļaunprātīgā dedzināšanā un slepkavību mēģinājumos, kas notikuši, sarīkojot bumbu sprādzienus.

Tiesas zālē Čēpe izskatījās mierīga. Viņa bija tērpusies melnās biksēs un žaketē, baltā kreklā.

Apsūdzētā, 18 mēnešus atrodoties apcietinājumā, nav runājusi un neplāno pārtraukt klusēšanu arī prāvā, kas varētu ilgt vairāk nekā divus gadus. Ja tiesa Čēpi atzīs par vainīgu, viņai draud mūža ieslodzījums.

Vēl četriem vīriešiem šajā lietā izvirzītas mazāk smagas apsūdzības. Viņi NSU snieguši dažāda veida atbalstu.

Vācijas sabiedrība 2011.gada novembrī bija satriekta, uzzinot, ka imigrantu slepkavību virknē, par kuru pastrādāšanu policisti un mediji ilgstoši aizdomās turēja ārzemnieku bandas, pastrādājuši pašmāju rasisti.

Kanclere Angela Merkele NSU slepkavību lietu nodēvējusi par "apkaunojumu" valstij.

Tas, ka slepkavību virknē ir vainojami NSU biedri, gaismā nāca tikai pēc Mundlosa un Bēnharta pašnāvības. Atbilstoši apsūdzībām Čēpe tad esot uzspridzinājusi viņu kopīgo mājokli.

Tad izmeklētāji ieguva DVD disku ar multfilmas "Rozā pantera" stilā iepriekš uzņemtu filmu, kurā NSU uzņēmās atbildību par noziegumiem.

Četras dienas pēc biedru nāves Čēpe padevās policijai.

Vācijā tik nozīmīga terorisma noziegumu lieta nav pieredzēta kopš Sarkanās armijas frakcijas (RAF) - kreiso kaujinieku grupējuma - teroristu notiesāšanas pirms 36 gadiem.

LETA