Mazgadīgās lietuviešu meitenes ļoti daudz dzer alkoholu
Septiņas no 10 lietuvietēm dzer alkoholu, un sevišķi pieaudzis mazu meiteņu skaits, kuras lieto stipros dzērienus
Pasaulē

Mazgadīgās lietuviešu meitenes ļoti daudz dzer alkoholu

Jauns.lv

Rietumvalstu zinātnieki pauž bažas par alkoholisma izplatīšanos sieviešu, īpaši jaunu meiteņu vidū. Šādas tendences vērojamas arī Lietuvā, kur meitenes alkoholu sāk lietot jau stipri agri, un ir bijuši pat nāves gadījumi.

Mazgadīgās lietuviešu meitenes ļoti daudz dzer alk...

Kā pastāstījis Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departamenta direktors Zeņus Martinkus, 11 gadu vecumā aptuveni 30% meiteņu jau lietojušas alkoholu.

Departamenta veiktā vispārējā iedzīvotāju aptauja liecina, ka Lietuvā kopumā pēdējā gada laika alkohola lietošana samazinājusies par 5%, bet jauniešu vidū aina ir citāda - 2010.gadā, salīdzinot ar 1994.gadu, starp meitenēm vecumā no 11 līdz 15 gadiem alkohola lietotāju skaits pieaudzis vairāk nekā trīs reizes.

Lielbritānijas zinātnieku pētījumi liecina, ka starp pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados dzimušām sievietēm jau izplatās alkoholisms. Vēl vairāk - tas jau prasa upurus šai vecuma grupā.

Pēc Martinkus teiktā, Lietuvā statistiski alkoholu lieto astoņi no desmit iedzīvotājiem, tai skaitā septiņas no desmit sievietēm. Par regulāriem alkohola lietotājiem sevi atzīst aptuveni divas trešdaļas lietuviešu.

Departamenta vadītājs lēš, ka alkoholu lielākoties sāk lietot bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm vai ģimenēm ar prāviem ienākumiem, vai arī vienkārši ziņkārības pēc. "Skaitļi mainās, bet cilvēkiem, kuriem iepatīkas lietot alkoholu, problēmas parādās vēlāk. Mūsu oficiālā statistika liecina, ka ar problēmām sievietes saskaras aptuveni no 25 gadu vecuma, ap 40 gadiem statistika uzrāda lielāko skaitli. Ap 50 gadiem šīs tendences vēl saglabājas, bet vēlāk samazinās," viņš stāstījis.

Kā norāda psihiatrs Daiņus Stasjūns, vēloties atbrīvoties no alkohola atkarības, speciālistu palīdzību daudz biežāk meklē vīrieši, jo sievietes šādos gadījumos kautrējas izrādīt savu vājumu, atzīstot problēmas esamību kaut vai pašas sev - un kur nu vēl ārstam.

Psihologam, psihoterapeitam vai psihiatram sievietes biežāk žēlojas par depresiju, miega traucējumiem, nemieru un citām problēmām, bet noskaidrojot, ka runa ir par alkohola atkarību un ka šī problēma būtu jārisina vispirms, pacientes visbiežāk sliecas to noliegt. Problēmas atzīšanu, pēc viņa teiktā, jau var uzskatīt par lielu soli ceļā uz izveseļošanos.

Viļņas atkarības slimību centra psihiatre Vilma Andrejauskiene domā, ka tas saistīts ar sabiedrībā iesakņojušos uzskatu, ka alkoholisms pārsvarā ir vīriešu problēma.

Tiesa, Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departamenta dati liecina, ka 2012.gadā atkarības slimību un psihiskās veselības centros alkohola atkarības jautājumā vērsušās par 50% vairāk sieviešu nekā gadu pirms tam, norādījis Martinkus. Tas liek domāt par sieviešu atbrīvošanos no iepriekš minētajām bailēm un kautrības, tādēļ iespējams, ka būtu nepieciešams lielāks izglītošanas un skaidrošanas darbs.

Speciālisti atzīst, ka bieži vien izšķiroša nozīme ir jau pašai pirmajai sarunai ar pacienti, kurā nākas viņai uzdot uzvedinošus jautājumus - cik bieži jūs dzerat? Kas notiek, ja iedzerat? Vai rodas problēmas attiecībās, darbā, mācībās? Vai rodas veselības traucējumi vai finansiālas problēmas? Tas bieži pamudina atnākt uz nākamo konsultāciju, lai izanalizētu problēmas apmērus. Sievietēm labi palīdz sevis izzināšana, attieksmes maiņa pret sevi un savu uzvedību.

Statistika arī liecina, ka sievietes vecumā līdz 30 gadiem alkoholu lieto vairāk un biežāk nekā vecākas sievietes - tātad acīmredzot šai vecuma grupā netiek uzskatīts, ka to darīt ir slikti.

Kā atzīst Andrejauskiene, iemeslu, kāpēc jaunieši sāk lietot alkoholu, ir daudz, bet labvēlīgu augsni rada ilūzija, ka alkohols ir vajadzīga un laba lieta. 20-21 gada vecumā cilvēki lielākoties nav gatavi ieklausīties runās par alkohola lietošanas kaitīgumu, sekām nākotnē un iespējamām briesmīgām situācijām. Ieklausīties parasti pamudina personiski pārdzīvotais, kamēr moralizēšana nereti rada pretēju reakciju.

"Mums, psihiatriem, ir prieks, ja atnāk gados jauni cilvēki, kuri apzinās, ka viņiem ir problēmas, un saka: "Negribu, ka ar mani notiek tā, kā ar manu tēvu". Kad viņi paši pieredzējuši svārstību stadiju, motivācija ir skaidrāka, viņi jau ir gatavi strādāt," stāstījusi speciāliste.

LETA, Foto: shutterstock