Baltkrievija ierobežo liellopu importu no Lietuvas

Šo soli Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas ministrijas Veterinārijas un pārtikas uzraudzības departaments skaidro ar minētajiem dzīvniekiem bīstamā Šmallenbergas vīrusa izplatības risku.

Kā norāda Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Jons Miļus, Lietuvā nav apstiprināti šādi saslimšanas gadījumi, taču daļā izmeklēto liellopu asins paraugu atklāti šā vīrusa antiķermenīši.

Kā ziņots, ar Šmallenbergas vīrusu, kas ir mazizpētīts un tiek uzskatīts par bīstamu dzīvniekiem, Krievija pērn skaidroja lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Latvijas amatpersonas tobrīd izteica izbrīnu, kādēļ aizliegums attiecināts arī uz cūkām, kas ar minēto vīrusu neslimo, turklāt Latvijā šis vīruss nav konstatēts.

Kā tagad atgādinājis Miļus, citām ES valstīm lēmums Šmallenbergas vīrusa dēļ aizliegt liellopu eksportu uz Baltkrieviju ir spēkā jau gadu, bet Lietuva līdz šim bijusi vienīgā valsts, uz kuru tas netika attiecināts.

"2012.gadā mēs uz Baltkrieviju eksportējām 222 sugas liellopus. Pašreizējā situācija izveidojusies, ieilgstot sarunām starp ES un Muitas savienību, jo abas puses atšķirīgi traktē konkrētus laboratorijas analīžu atzinumus attiecībā uz Šmallenbergas vīrusa noteikšanu," viņš norādījis.

Miļus norādījis, ka liellopu asinīs atrastie Šmallenbergas vīrusa antiķermenīši liecina, ka lopiem izveidojusies imunitāte saskarsmē ar knišļiem, kas pārnēsā šo vīrusu, bet tas nenozīmē, ka dzīvnieki būtu slimi.

"Risinājums jautājumā par atšķirīgu laboratorijas izmeklējumu rezultātu traktējumu visupirms jāatrod ES un Baltkrievijas atbildīgajām amatpersonām. Lietuva no savas puses meklēs ceļus atsākt eksportu. Mēs turklāt meklēsim arī jaunus eksporta tirgus," Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktora teikto citē "Diena.lt".

Šmallenbergas vīrusa izplatība līdz galam nav izpētīta, bet zinātnieki uzskata, ka cilvēkam tas nav bīstams. Nav konstatēti gadījumi, ka ar to būtu inficējušies lauksaimnieki vai veterinārārsti, kam bijis kontakts ar slimajiem dzīvniekiem. Noteikts, ka vīruss neilgu laiku riņķo slimā dzīvnieka asinsrites sistēmā, bet neizplatās ar dzīvnieku izcelsmes produktiem.