Lietuvā 64 procentus iedzīvotāju skārusi emigrācija uz ārzemēm
Gandrīz divas trešdaļas lietuviešu ģimeņu ar emigrāciju saskārušās vaigu vaigā, liecina pētījums, ko pēc portāla "Delfi.lt" pasūtījuma veikusi sabiedriskās domas pētīšanas kompānija "Spinter tyrimai".
64,8% aptaujāto atzinuši, ka kāds no viņu ģimenes locekļiem šobrīd atrodas emigrācijā vai jau atgriezies mājās. Gandrīz 15% norādījuši, ka šobrīd viņiem ārzemēs dzīvo bērni, teju 19% sacījuši, ka citās valstīs mīt viņu mazbērni, vēl aptuveni 12% pavadījuši svešumā brāļus vai māsas. Emigrācijā dzīvojošus vecākus vai laulātos pieminējuši tikai aptuveni pa 2% respondentu.
Kā emigrantu izraudzītās mītnes zemes 38,3% aptaujāto minējuši Lielbritāniju, 25,4% Īriju un 16,5% Norvēģiju. Amerikas Savienotajās Valstīs radi ir 7,4 procentiem respondentu, Vācijā - nedaudz mazāk.
Kā uzskata ekonomists, Viļņas universitātes profesors un premjerministra Aļģirda Butkeviča sabiedriskais konsultants Rimants Rudzkis, aptaujas dati faktiski saskan ar oficiālo emigrācijas statistiku. Proti, katrs Lietuvas iedzīvotājs pie sava ģimenes loka varētu pieskaitīt vidēji astoņus cilvēkus, un iespējamība, ka vismaz kāds no viņiem mēģinājis vai joprojām mēģina nogaršot emigranta maizi, ir diezgan liela.
"Ja paraugāmies Statistikas departamenta datos, no Lietuvas tiešām izbraukuši vairāki simti tūkstošu. (..) Aptaujā tam bija jāparādās," spriedis eksperts.
Viņš uzskata, ka mazliet optimistiskāku noskaņu rada mājās pārbraukušo statistika, tomēr ne par kādu lūzumu emigrantu plūsmā, šķiet, vēl nevar runāt, turklāt jāpatur prātā, ka lielāko daļu aizbraucēju pamudinājušas atgriezties tieši problēmas rietumvalstu ekonomikā.
"Statistikas departamenta skaitļi liecina, ka pārbraucēju šobrīd tiešām ir krietni vairāk nekā pirms dažiem gadiem. Vai tas rāda lūzumu emigrācijas tendencēs, nav skaidrs, ņemot vērā, ka šobrīd visi daudz naskāk deklarē dzīvesvietu," norādījis ekonomists. Kā atgādina "Delfi.lt", runa ir par deklarēšanos saistībā ar obligātās veselības apdrošināšanas nodevu.
"Atgriešanās Lietuvā pastiprinājusies, un tas, protams, iepriecina, bet cēlonis acīmredzot ir situācijas pasliktināšanās Rietumeiropā. Lielā mērā pasliktinās arī situācija ar sociālo palīdzību, kas ļoti vilināja uz Rietumiem vienu daļu lietuviešu. Rietumvalstis izšķiras par stingrāku sociālo politiku, turklāt tur krietni vien pieaudzis bezdarbs. Tas pasliktina lietuviešu stāvokli Rietumos, savukārt Lietuvas darba tirgū situācija uzlabojas," klāstījis Rudzkis.
Eksperts atzinis, ka viņu nepārsteidz arī mītnes zemju izvēle. "Protams, britu algas ir vilinošas, bet būtisks iemesls ir arī tas, ka tur jau izveidojusies zināma lietuviešu diaspora. Kad rodas pietiekami liela kritiskā masa, emigrācija uz šo valsti iegūst lielāku pievilcību. (..) Lietuviešu saliņas Anglijā un Īrijā ir papildu iemesls, kādēļ pieaug emigrantu plūsma uz šīm valstīm. Savukārt Norvēģija izceļas ar ļoti augstām algām un sociālo nodrošinājumu," viņš norādījis.
LETA, Foto: AFP/LETA
