Brazīlijas prezidente atliek ASV vizīti izspiegošanas strīda dēļ

Lai gan abas valstis diplomātiski formulēja šo vizītes atlikšanu, tā ir nepatīkams trieciens ASV prezidenta Baraka Obamas centieniem uzlabot attiecības ar Brazīliju.

Rusefas valsts vizīte Vašingtonā bija plānota 23.oktobrī. Viņa jau bija brīdinājusi par šīs vizītes atcelšanu gadījumā, ja no Obamas administrācijas nesaņems pārliecinošus paskaidrojumus par šo izspiegošanu.

Obama mēģināja atrisināt šo strīdu, šomēnes runājot ar Rusefu G20 samita laikā, kā arī pirmdien notikušā telefonsarunā ar viņu.

"Abi prezidenti nolēma atlikt valsts vizīti, jo šīs vizītes iznākumu nevajadzētu noteikt jautājumam, kuru Brazīlija neuzskata par apmierinoši atrisinātu," paziņoja Rusefas birojs.

"Brazīlijas pilsoņu, kompāniju un valdības locekļu sakaru un datu nelikumīgas pārtveršanas ir nopietna rīcība, kas pārkāpj valsts suverenitāti un ir nesavienojama ar demokrātisku līdzāspastāvēšanu starp draudzīgām valstīm," teikts Rusefas paziņojumā. 

Starptautisko jautājumu eksperts Braziljā Dāvids Fleišers raksturoja Rusefas vizītes atlikšanu kā diplomātisku "pliķi Obamas sejā" un saistīja to ar Rusefas popularitātes kritumu kopš jūnijā notikušiem ielu protestiem.

"Viņa parāda stingrību pret pasaules spēcīgāko līderi Obamu, un tas patīk Brazīlijas sabiedrībai," atzina Sanpaulu Universitātes analītiķis Tullu Viževani.   

Brazīlijas telekanāls "Globo" septembra sākumā ziņoja, ka ASV izlūkdienests Nacionālā drošības aģentūra (NSA) ir izspiegojis Brazīlijas prezidenti Dilmu Rusefu un Meksikas prezidentu Enriki Peņu-Njeto, kā arī Brazīlijas valsts naftas firmu "Petrobras". "Petrobras" ir pasaules līdere dziļūdens naftas atradņu apguvē, un tās gada apgrozījums ir apmēram 200 miljardi reālu (46 miljardi latu).

"Globo" ziņoja, ka ieguvis šo informāciju no Brazīlijā dzīvojošā britu laikraksta "Guardian" žurnālista un blogera Glena Grīnvalda, kurš saņēmis slepenos dokumentus no Snoudena.

BNS