Ķīnas policija atklājusi uguni pret protestētājiem Tibetā
Ķīnas policija ievainojusi 60 tibetiešus, atklājot uguni pret demonstrantiem Biru apgabalā, trešdien pavēstījuši cilvēktiesību aktīvisti.
Šaušana notika svētdien, kad vairāki desmiti cilvēku sarīkoja demonstrāciju, lai pieprasīt atbrīvot kādu savu tautieti, kurš tika arestēts par atteikšanos izkārt Ķīnas karogu, informēja Londonā bāzētā aktīvistu organizācija "Free Tibet".
"Drošības spēki sāka sist tibetiešus, radot smagus ievainojumus, izmatoja asaru gāzu un šāva pūlī," paziņoja organizācija, norādot, ka divi protestētāji atrodas kritiskā stāvoklī.
"Pēdējo mēnešu laikā drošības spēku vardarbība kļuvusi arvien biežāka un smagāka," atzīmēja "Free Tibet" direktore.
ASV bāzētā tibetiešu tiesību aizstāvju organizācija "International Campaign for Tibet" ziņoja, ka neesot skaidrs, vai policija šāvusi ar kaujas munīciju vai asaru gāzi, bet arī vēsta, ka ievainoti 60 cilvēki.
Pirms nedēļas amatpersonas šajā reģionā izdeva rīkojumu visiem tibetiešu klosteriem un mājsaimniecībām izkārt Ķīnas karogus 1.oktobrī par godu Nacionālajai dienai. Amatpersonu prasība izsauca tibetiešu pretestību un sekojošās tibetiešu sadursmēs ar policiju daudzi cilvēki tika ievainoti un aptuveni 40 arestēti, ziņoja cilvēktiesību aktīvisti.
Daudzi Ķīnas tibetieši uzskata, ka Pekina ierobežo viņu reliģijas brīvību un apslāpē kultūru, kamēr ķīniešu masas turpina kolonizēt tradicionālos tibetiešu reģionus.
Kopš 2009.gada, protestējot pret Pekinas varu Tibetā, aizdedzinājušies jau vairāk nekā 120 tibetiešu, no kuriem lielākā daļa no gūtajiem apdegumiem miruši.
Tibetas trimdas valdība pašaizdedzināšanās akcijas skaidro ar izmisumu, kas Ķīnas politikas dēļ pārņēmis tibetiešus.
Savukārt Pekina kritizē trimdā mītošo Tibetas budistu garīgo līderi Dalailamu, ka viņš kūda tibetiešus uz pašaizdedzināšanos, kas ir "maskēts terorisms".
Savukārt 1989.gada Nobela Miera prēmijas ieguvējs skaidro, ka Ķīnas vara Tibetā ir "kultūras genocīds", kas tibetiešus dzen izmisumā.
Viņš pašnāvībām pēdējos gados nav paudis nosodījumu, par labāku uzskatot "neitralitātes" saglabāšanu, tomēr pēdējā laikā viņš ir apliecinājis cieņu protestētāju drosmei.
LETA
