
Grībauskaite: Lietuvas piena blokāde ir Krievijas politisks pasākums
Krievijas noteiktais Lietuvas piena produktu importa aizliegums, visticamāk, ir ar politisku raksturu, un Lietuvai vajadzētu sagatavoties, lai vērstos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), trešdien paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
"Prezidente uzsvēra, ka šie lēmumi par eksporta ierobežošanu, visticamāk, ir ar politisku raksturu, jo Krievija līdz šim nav minējusi iemeslus mūsu produktu importa apturēšanai. Mums nav sūdzību no citām valstīm - pavisam 70, uz kurām Lietuva eksportē piena produktus," pavēstīja prezidentes padomniece Daiva Ulbinaite pēc Grībauskaites tikšanās ar Ārlietu, Lauksaimniecības, Ekonomikas un Transporta ministriju amatpersonām.
Padomniece sacīja, ka nav izmantoti visi pieejamie līdzekļi, un piebilda, ka nepietiek tikai ar to, ka Lietuvas pārstāvji ir tikušies ar Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienesta "Rospotrebnadzor" vadītāju Genadiju Oņiščenko.
"Prezidente uzsvēra, ka nav izmantotas visas iespējas un instrumenti, lai atrisinātu problēmas tirdzniecībā ar Krieviju. Pēc prezidentes teiktā, [tikšanās] Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienesta līmenī nav pietiekamas," sacīja Ulbinaite.
Prezidentes padomniece sacīja, ka Lietuvai ne vien jārunā ar Krieviju politiskā ministru līmenī, bet arī jāvēršas PTO.
Lietuvas lauksaimniecības ministrs Vigilijs Jukna gan pauda uzskatu, ka Lietuva nevar iesniegt dokumentus Eiropas Komisijai (EK) par vēršanos PTO, kamēr nav saņēmusi Krievijas paskaidrojumu par šī aizlieguma iemesliem.
Krievija pagājušonedēļ noteica Lietuvas piena produktu importa aizliegumu, kā iemeslu minot bažas par produktu drošumu. Eiropas Savienība (ES) un tajā prezidējošās Lietuvas amatpersonas tomēr ir kritizējušas šo aizliegumu kā politiski motivētu pasākumu.
Lietuva pašlaik ir ES prezidējošā valsts, un Krievijas rīcība pret Lietuvu tiek skaidrota ar prezidentūras mērķos noteikto prioritāti tuvināt ES Austrumu partnerības programmas valstis, kurās Krievija nevēlas zaudēt savu ietekmi.
BNS, Foto: EPA/LETA