Slovēnijas banku sektora glābšanai nepieciešami 4,8 miljardi eiro

Testi tika veikti, lai noteiktu, vai krīzes skartā eiro zonas valsts var pati izglābt savas bankas, vai arī tai būs nepieciešama ārēja palīdzība.

Savukārt ES ekonomikas komisārs Olli Rēns ceturtdien uzsvēra, ka Slovēnija savas problēmas var atrisināt pati un tai nav nepieciešams starptautisks glābšanas aizdevums.

Tagad "ir skaidrs, ka Slovēnija var turpināt sava finanšu sektora labošanu bez vēršanās pie partneriem Eiropā pēc finansiālas palīdzības," paziņoja ES komisārs.

Slovēnijas trīs lielākajām valstij piederošajām bankām vien vajadzēs 3,012 miljardus eiro (2,117 miljardus latu), preses konferencē stāstīja Slovēnijas centrālās bankas vadītājs.

"Trīs valstij piederošo banku - NLB, NKBM un  "Abanka" - rekapitalizācija tiks veikta tūlīt pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma," viņš piebilda.

"Pēc šīs rekapitalizācijas Slovēnijas bankas būs labāk kapitalizētās Eiropā," uzsvēra Jazbecs.

Slovēnijas finanšu ministrs Urošs Čufers arī informēja par pērn izveidoto Slovēnijas "slikto banku", kuras darbības sākšana gan tika atlikta līdz neatkarīga audita pabeigšanai.

"Valdība šodien [ceturtdien] pieņēma likumprojektu par rekapitalizāciju un arī slikto kredītu pārcelšanu uz "slikto banku"," ministrs teica kopīgajā preses konferencē.

"Slikto kredītu darījuma vērtība būs 1,6 miljardi eiro (1,12 miljardi latu), bet "sliktā banka" saņems sliktos kredītus 4,5 miljardu eiro (3,16 miljardu latu) vērtībā," piebilda Čufers.

Pirms ceturtdien publiskotajiem rezultātiem valdība jau paziņoja, ka ir atvēlējusi 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) banku rekapitalizācijai.

Slovēnijas, kas kopš 2011.gada ieslīgusi recesijā, bankām kaitēja tā dēvētie sliktie kredīti. Valsts jau mēnešiem ir radījusi bažas, ka kļūs par sesto eiro zonas valsti, kam nepieciešama ārējā palīdzība.

BNS