Mūzikas biznesa ABC. Kas pēdējos gados ir mainījies?

Ja runas nonāk līdz mūzikas biznesa un vispār industrijas uzbūves principiem, mēs dodamies aplūkot, kā sokas mūzikas menedžmenta kompānijas Every Little Thing vadītājai Gunai Zučikai, kura apmeklējusi ne vienu vien tematisko konferenci ārvalstīs, tikusies ar ne vienu vien starptautisko ekspertu un attiecīgi šajā vidē jūtas kā itin brīva peldējuma apstākļos. Tad nu ar Gunas palīdzību lūkosim izprast, ko vispār nozīmē iesaistīšanās mūzikas industrijas peripetijās šodien, kā tas atšķiras no agrākiem laikiem un kas tur īsti ir ar tiem katalogiem un fantastiskajām to pārdošanas summām.

Dziesmas divas puses

Ikvienam megakatalogam ir savs loģisks sākums. Un tas ir cilvēks, kurš radījis dziesmu ar kāda nebūt mūzikas instrumenta palīdzību. Ko tālāk? Kā beigu beigās nonākt pie dziesmu kataloga pārdošanas, par ko runā gandrīz visā pasaulē?

Vispirms jāsaprot, ka Iezīmepasaulslaveno mākslinieku Iezīmedziesmu katalogi, Iezīmepar kuru pārdošanu pēdējos gados runā tik daudz, Iezīmeradušies citos mūzikas biznesa apstākļos. Iesaistītie lielās naudas spēles dalībnieki it kā ir tie paši, Iezīmebet Iezīmemūsdienās industrija darbojas Iezīmejau pavisam citādi. IezīmeTādēļ ir stipri vien apšaubāmi, vai mūsdienu mūziķi pēc gadiem 20 vai 30 varēs lepoties ar šādiem megadarījumiem, un šobrīd notiekošais drīzāk ir krāšņa un efektīga lielo mūzikas katalogu gulbja dziesma. Iezīme

Lai izprastu atšķirību, jāielūkojas mūzikas industrijas pamatuzbūvē, kas tiešā veidā neiesaistītajiem bieži vien šķiet neizprotams mehānisms. Patiesībā tik traki nav. IezīmeJau loģiski izsecinājām, ka mūzika sākas ar tās sacerētājuIezīme. Autoru, kurš radījis skaņdarbu. Ja runa ir par dziesmu, tad vēl viena loģiska komponente ir teksts, ko radījis tas pats vai kāds cits autors. IezīmeJa runājam jau par dziesmas ierakstu, tad vēl viena loģiska komponente ir dziesmas izpildītājs un arī producents, kam ne vienmēr jābūt pašam autoram.

Tiklīdz pieminam ierakstu, tā tiesības uz kādu konkrētu muzikālo darbu jau tiek sadalītas uz divi. Proti, dziesmas autoram pieder autortiesības un izpildītajam – blakustiesības, kas abas ir intelektuālais īpašums. Bet kas notiek ar pašu dziesmas ierakstu? Tās, lūk, jau ir mantiskās tiesības, ko autors vai izpildītājs var nodot citiem un kas bieži vien vairs nepieder pašam autoram vai izpildītājam, jo ieraksts tapis ar kādas ierakstu kompānijas gādību.

Mākslinieciskām un daudzām citām dvēselēm šis jau kļūst sarežģīti, tāpēc industrijas pamati turpina būt diezgan stabili, un šajā brīdī tiek piesaukts menedžmenta vārds. Tas ir pakalpojums, bez kura joprojām grūti ko uzsākt mūzikas biznesa pasaulē. It īpaši, ja vēlme ir ne tikai radīt, bet gūt arī kādu nebūt peļņu.  

Tieši tāpēc dziesmas ieraksts tiek dēvēts par mantisko īpašumu. Tas tiek nodots tālāk ekspluatācijā citiem. Kādā veidā to vislabāk izdarīt, kādus līgumus slēgt un uz cik gadiem? Nav šaubu, ka mūsdienās ir autori, kuri cenšas tikt galā arī ar šiem ne vairs tik radošajiem jautājumiem, taču arī mūsdienu industrijā ir skaidri redzams, ka ķēdes posmi karjeras būvēšanai tomēr palikuši tie paši, mainījušies tikai uzsvari un tendences.

Joprojām nepieciešams zinošs Iezīmemenedžeris, kurš māksliniekam spēj Iezīmepalīdzēt Iezīmeatrast Iezīmeīsto ierakstu Iezīmekompāniju, Iezīmear Iezīmeko Iezīmenoslēgt Iezīmelīgumu Iezīmeun radīt produktu – dziesmas ierakstu, kas tālāk tiek sagatavots pārdošanai. Līdz ar to dziesma, ko mēs dzirdam jau radio viļņos, ietver sevī divas lietas – autora īpašumu un mantisko, ierakstīto īpašumu, naudu par atskaņojumu saņemot abām iesaistītajām pusēm. Menedžmenta loma ir līdzēt autoram sakārtot abas puses – noslēgt līgumu par publicēšanas tiesībām jeb autorību un noslēgt līgumu par ierakstu, tiesības uz kuru autoram bieži vien nemaz nepieder, jo peļņa no ieraksta ir vistiešākā ierakstu kompānijas interese.

Trīs vaļi un to spēku samēri

Un kā tad ar koncertiem, kas mūsdienās daudziem māksliniekiem kļuvuši par galveno ienākumu avotu? Šeit virs ūdens izpeld trešais valis, kurš stutē mūzikas industrijas pamatus – koncertu industrija jeb koncertus organizējošās kompānijas.

Shēma veca un laba kā mūzikas pasaule – māksliniekam ir menedžeris, kurš tālāk darbojas trīs virzienos: publicēšanas autortiesību, ierakstu kompāniju un koncertorganizētāju. Seko tālākie atzari, kas Iezīmeietver dažādas citas sadarbības Iezīmear Iezīmezīmoliem, suvenīru izstrādātājiem Iezīmeun tā tālāk. Pie šī vēl atgriezīsimies vēlāk.

Tikmēr palūkosimies uz spēku samēru izmaiņām attiecībā uz trim minētajiem vaļiem. Pirms digitālā sprādziena jeb interneta laikmeta Iezīmeno troņa nenogāžamā statusā bija tieši ierakstu IezīmeindustrijaIezīme. Ieraksts bija neapšaubāmi galvenais produkts, no kā gūt peļņu. Vislielāko uzplaukumu ierakstu industrija piedzīvoja tieši kompaktdisku ērā. Sistēma bija sakārtojusies, izaugusi un varēja diktēt noteikumus pēc savas patikšanas.

Minētā industrija gan aizsākās jau plašu ērā, kam sekoja arī kasešu ēra, taču karalis tika kronēts tieši ar superstabilo kompaktdiska kroni. Attiecīgi ierakstu kompānijas atļāvās investēt mūziķu radošumā milzu summas. Runa, protams, ir par lielajiem Rietumu mūzikas pasaules tirgiem, taču atcerēsimies, ka tieši tajos radās arī šā raksta iedīgļi – lielie mūzikas katalogi, ko pārdot par fantasmagoriskām summām mūsdienās.

Turklāt investīcija māksliniekā nenozīmēja tikai labas ierakstu studijas nodrošināšanu. Milzīga nozīme bija arī šā ieraksta mārketēšanai. IezīmeTieši tāpēc tādos Eiropas mūzikas lieltirgos kā VācijāIezīme, Skandināvijā Iezīmevai IezīmeLielbritānijā mūziķi ar sava menedžmenta palīdzību joprojām slēdz līgumus ar ierakstu kompānijām, lai arī pašu ierakstu jau itin kvalitatīvi iespējams veikt arī tehniski nedaudz paplašinātos mājas apstākļos. IezīmePatiesībā tieši mārketinga sadaļa ir tā, pateicoties kurai Iezīmevisas Iezīmediskusijas Iezīmepar Iezīmeto, Iezīmeka Iezīmeierakstu Iezīmekompānijas Iezīmevairs nav Iezīmevajadzīgas, Iezīmenav Iezīmeizturējušas Iezīmekritiku.

Krietni mainījušiesIezīme Iezīmeun Iezīmedaudzveidojušies Iezīmeir dažādu slēdzamo Iezīmelīgumu Iezīmeveidi, Iezīmekuru nianses lielākoties netiek izpaustas,Iezīme Iezīmetaču ir skaidrs, ka karalis no troņa nokāpis un panācis māksliniekiem pretī. Radusies gan nedaudz paradoksāla situācija – galvenais peļņas avots nu jau ir koncertdzīve, nevis ieraksti, tomēr bez ierakstu kompānijas pie šīs peļņas tikt ir ļoti pagrūti. Kāpēc tā?

Ikviens koncertu, turneju un festivālu organizētājs, izvēloties māksliniekus, ar ko sadarboties, vispirms lūkojas viņu atpazīstamības virzienā – kādas dziesmas tiek atskaņotas radiostacijās un kādas straumētas attiecīgajos mūzikas servisos internetā. Un šie rādītāji ir Iezīmetieši ierakstu Iezīmekompāniju darba rezultāts, promotējot un mārketējot savus māksliniekus. Iezīme

Koncertindustrijas galvenā interese ir Iezīmepārdot Iezīmepēc iespējas vairāk un pēc iespējas dārgākas biļetes, Iezīmetādēļ Iezīmeierakstu Iezīmesadaļa Iezīmemūsdienu mūzikas industrijas pasaulē joprojām Iezīmeir Iezīmeļoti svarīga. IezīmeProtams, ierakstu ikviens var izdot arī pats – ielikt to Bandcamp, Spotify, YouTube vai vēl citos interneta kanālos, taču, kā liecina industrijas dati, brīnumi tikpat kā nenotiek. IezīmePatīk tas māksliniekiem vai nē, bet joprojām nepieciešama sistēma, kas ir pielāgojusies jaunajiem laikiem un turpina darboties.

Pārmaiņu laiks

Jaunais digitālais laikmets gan nenoliedzami ieviesis daudz lielāku māksliniecisko brīvību un muzikālo dažādību. It īpaši, ja mākslinieka mērķis nav gūt momentānu vai vienkārši lielu peļņu. Laiki, kad mūziķa sapnis bija līgums ar kādu no lielajām ierakstu kompānijām un, ja tu biji mākslinieks no Anglijas, tad arī nokļūšana uz žurnāla NME vāka, ir beigušies. Taču būtība nav mainījusies. Mainījusies ir iespēju dažādība.

Lielais meidžoru jeb lielāko kompāniju vārtsargs vārtus ir pametis, un pa tiem mūzikas citadelē ieplūst gandrīz ikviens gribētājs. Lielā mērā tieši šis apstāklis arī der par izskaidrojumu, kādēļ nākotnē visticamāk vairs neredzēsim megamākslinieku megakatalogu pārdošanu par megasummām. Nu, summas varbūt joprojām būs ciparaini lielas, it īpaši, ja šim aspektam palīdzēs draudzene inflācija, taču arvien mazāk būs Springstīna, Boba Dilana vai Pola Makartnija kalibra zvaigžņu. Līdz šim nepieredzētā pieejamība visdažādākajai mūzikai rada krietni lielāku sašķeltību attiecībā uz dažu megazvaigžņu radīšanu un apjūsmošanu, kā arī straujais komunikācijas tehnoloģiju laikmets dzen mūzikas industrijas zirgus arvien straujāk. Rezultātā arī tik ilggadēji konkrētu mākslinieku megakatalogi visticamāk vairs neradīsies. Sašķobījusies ir pat albuma kā vērtības forma, daudziem jaunajiem māksliniekiem arvien vairāk koncentrējoties tieši uz atsevišķu dziesmu izdošanu, kurām visām pēc būtības jābūt hitiem, jo citādi kāda jēga ieguldīt naudu vienkārši kaut kādās dziesmās...

Albumi, protams, nepazudīs, tāpat kā taustāmie mūzikas klausīšanās un kolekcionēšanas formāti, par ko šajā digitālajā laikmetā liecina arī vinila plates atgriešanās, taču šīs tendences visticamāk vairs nespēs apdraudēt jauno industrijas pamatkārtību – dziesmas ieraksts, tā mārketēšana dažādos ikvienam viegli sasniedzamos gaisīgos formātos un došanās koncerttūrē, lai beigu beigās kaut ko ar to visu arī nopelnītu. Ierakstu cietais formāts drīzāk kļuvis par spēcīgu daļu no koncertsuvenīriem – vinila plates, joprojām arī kompaktdiski un pat modē atkal nākušās audiokasetes draudzīgi gozējas tā sauktā merčandaiza jeb mākslinieku suvenīru stendos blakus T krekliem, hūdijiem jeb kapučdžemperiem, cepurēm un tamlīdzīgiem jaukumiem. 

Ja cietvielas māksliniekam savas mūzikas ierakstu izdošanā vairs nešķiet tik svarīgas, tad klasisku ierakstu kompāniju mārketinga lomu mūsdienās mēdz aizstāt arī tādi zvēri kā Iezīmedigitālie Iezīmeagregatori. Tādi dzīvo dažādās valstīs un citās potenciālo fanu apdzīvotās teritorijās, līdz ar to mākslinieks (kā jau zinām, vislabāk ar zinoša menedžera palīdzību) var līgumveidā sadraudzēties arī ar tādiem. Agregatori, ko varētu nodēvēt arī par digitālo failu vairumtirgotājiem, līdzēs izlolotajai dziesmai vai albumam veiklāk nonākt straumēšanas servisos un citās interneta platformās.  Iezīme

Mainījušies arī pamatnoteikumi ierakstu līgumiem. Ja kādreiz gandrīz simtprocentīgi bija skaidrs, ka ierakstu kompānija paturēs tiesības uz veikto ierakstu mūžu mūžos, tad arvien biežāka prakse ir tāda, ka ne tikai autortiesības, bet arī tiesības uz veiktā ieraksta izmantošanu pēc gadiem 30, 40 vai 50 nonāk paša autora īpašumā.

Arī līgumi arvien vairāk tiek slēgti ar pieticīgāku savstarpējo atkarību. Deviņdesmitajos gados daudziem atkārās žoklis par grupas R.E.M. 80 miljonu dolāru līgumu ar Warner Bros., kas paredzēja sešu albumu izdošanu, bet tagad tādi abpusējie apjomi vairs nav īsti modē.

360 grādu neveiksme

Bez skandāliem gan, protams, joprojām neiztikt. Interesants gadījums attiecībā uz ieraksta tiesībām bija Teilores Sviftas sakašķēšanās ar savu pirmo ierakstu kompāniju Big Machine Records, kas nepārdeva jau par slavenu un bagātu kļuvušajai dziedātājai viņas pirmo sešu albumu ieraksta tiesības. Svifta, būdama atjautīga dāma, izmantoja savas autortiesības un pārrakstīja savus pirmos albumus no jauna! Izrādījās, ka neviens tā īsti par šādu varbūtību nebija aizdomājies. Iespējams, arī tāpēc, ka radiostacijas parasti nevēlas veco hitu vietā spēlēt jaunas to versijas, taču Sviftas gadījums izsauca tik plašu rezonansi, ka dažādās platformās tika spēlētas un klausītas tieši jaunradītās dziesmu versijas. Šis ir lielisks pierādījums būtiskajai atšķirībai starp iepriekš minētajām dziesmas divām pusēm – autortiesībām un ieraksta tiesībām.

Ierakstu publiskā atskaņojuma un citāda veida izmantojuma aspekts ierakstu kompānijām ir ļoti būtisks, jo laiki, kad ierakstu izmaksas tika atpelnītas ar to pārdošanu, sen pagājuši. Tagad ļoti būtiskas ir tā sauktās Iezīmeblakustiesības, Iezīmekas Iezīmeattiecas tieši uz publisko atskaņojumu. Tāpat ierakstu kompānijas nereti līgumos ietver procentus no mākslinieka koncertos gūtās peļņas, jo, kā jau noskaidrojām, tieši tās ieguldījušas naudu mārketingā, lai mākslinieks līdz aktīvai koncertdarbībai vispār tiktu, kā arī bieži vien turpina mārketinga darbības saistībā ar koncertu, organizējot intervijas un citas aktivitātes.

Gunas vadītā kompānija, piemēram, Latvijā pārstāv lielizdevēju Sony, līdz ar to palīdz veidot mārketinga aktivitātes gadījumos, kad pie mums ierodas kāds no šī meidžorleibla māksliniekiem. Piemēram, Robijs Viljamss.

Citādi ir gadījumos, ja ieraksta tapšanu līdzfinansē, piemēram, valsts institūcijas, kā tas Latvijas gadījumā ir ar Valsts kultūrkapitāla fondu. Tas ļauj pastāvēt un aktīvi darboties arī nišas izdevniecībām, piemēram, džeza leiblam Jersika Records vai etnomūzikas izdevējiem Lauska, kuriem līdz ar to nav jādomā, kā pilnībā atpelnīt ierakstos ieguldīto naudu. 

Loģiski rodas jautājum: kāpēc netiek veidotas kompānijas, kas atbild par visu kopā – autortiesību uzturēšanu, ierakstu tiesību nodrošināšanu un koncertdarbību? Izrādās, ka šādi mēģinājumi ir bijuši, taču nācies secināt, ka tie tomēr ir trīs, nevis viens milzu valis. Citiem vārdiem sakot, tās tik tiešām ir trīs dažādas mūzikas industrijas sfēras. Lielākais šādas tā sauktās 360 grādu kompānijas reālais piemērs bija amerikāņu kompānija Live Nation ar filiālēm jeb pārpirktām koncertorganizācijām arī citviet pasaulē.

Tomēr tā arī nav izdevies atrast veiksmīgāko šāda apvienojuma modeli, jo katrs no vaļiem darbojas pēc atšķirīgiem principiem. Tas spilgti iezīmējas arī latviešu mūzikas menedžeru sadarbībā ar dažādiem ārvalstu industriju pārstāvjiem, kuri ierasti atbild tikai par vienu no trim sfērām. Live Nation gadījumā kompānija tomēr atgriezusies pie savas pamatnozares – koncertindustrijas.

Vēl viens aspekts saistībā ar 360 grādu eksperimentiem ir arī tāds, ka neviens zinošs menedžeris tomēr neieteiks savam māksliniekam slēgt līgumu par visām savas darbības un patiesībā gandrīz vai visas dzīves šķautnēm tikai ar vienu kompāniju. Kā tur bija tajā teicienā par visām olām vienā groziņā?

Sinhronā peldēšana

Arvien būtiskāku lomu mākslinieku un pārējo iesaistīto peļņas rādītājos sāk spēlēt ne tikai koncertdarbība, bet arī tas, ko mūzikas industrijā dēvē Iezīmepar sinhronizāciju. IezīmeTas nozīmē radītās un bieži arī jau ierakstītās Iezīmemūzikas Iezīmeizmantošanu Iezīmespēlfilmās, Iezīmedokumentālajās filmās, seriālos, Iezīmereklāmās un, starp citu, ļoti būtiski – arī Iezīmevideospēlēs. IezīmeKonkurence, protams, Iezīmeir Iezīmeļoti Iezīmeliela, Iezīmebet Iezīmetāda mēdz būt arī peļņa, tādēļ mūsdienīgās lielajās ierakstu kompānijās Iezīmeir pat atsevišķi Iezīmedepartamenti, Iezīmekuros darbojas tikai šādi sinhronie peldētāji. IezīmePiemēru ir daudz, bet labs sinhronizācijas paraugs ir arī pašu mājās. Gunas kompānijas menedžētā grupa Carnival Youth savu karjeru varēja uzsākt krietni straujāk, pateicoties Iezīmekādas Dānijas Iezīmereklāmas Iezīmeaģentūras interesei par dziesmu Never Had Enough. Aģentūra meklēja maz zināmas grupas (mazāk jāmaksā…) atbilstošu dziesmu alus zīmola Carlsberg jaunajai bezalkoholiskā alus kampaņaiIezīme un, pateicoties pareizai grupas menedžmenta politikai, tādu arī atrada. Latvijā! IezīmeTobrīd grupa bija maz zināma pat dzimtajās ārēs, un pirmie šādā veidā iesinhronizētie Iezīme4000 Iezīmeeiro un iegūtā uzmanība gan mājās, gan ārvalstīs bija labs sākums, Iezīmeno kā atsperties tālāk. IezīmeAttiecīgi varam tikai lūkot uzminēt, cik sinhroni patīk peldēt, piemēram, grupai Depeche Mode, atvēlot savu hitu People Are People automašīnas VW Golf reklāmas kampaņai…

Viss plūst un mainās, arī mūzikas industrijā straumes ir mainīgas un ved mūzikas mākslas laivu virzienā, kurā vilkme ir spēcīgāka. Iespējams, ka jau tuvākajā nākotnē sāksim dzirdēt arī par labi zināmu latviešu mākslinieku katalogu pārdošanu, tādēļ interesentiem laiks… sākt interesēties. Tikai tā notiek kustība, jo pieprasījums rada piedāvājumu. Iespējams, tas pamudinātu arī daudzus vietējos māksliniekus nopietnāk pievērsties savu tiesību pārstāvniecībai, kas ir jau atsevišķs stāsts.

Par to, ka populāra mākslinieka kataloga, un runa spožākajos gadījumos gandrīz vienmēr ir tieši par autortiesībām, nonākšana prasmīgās biznesa rokās var būt ļoti izdevīgs darījums, vislabāk signalizē tieši nupat minētās mūsdienu sinhronizācijas iespējas, kuru auditorijas sasniegšanas rādītāji turpina augt. Un, kā jau noskaidrojām gadījumā ar Sviftu, ja tev pieder autortiesības, tad ieraksta tiesībām var arī nebūt būtiskas nozīmes. Krājam naudu, zināšanas un labu mūziku!

Pārdoto mūzikas katalogu TOP 5

Bobs Dilans

Lai arī vienā piegājienā pārdotā dziesmu kataloga finansiālais rekordists joprojām ir Brūss Springstīns ar 550 miljoniem dolāru, Dilans viņu apsteidzis ar kopsummu – 620 miljoniem. Proti, 2020. gadā viņš pārdeva tiesības uz savu 600 dziesmu katalogu Universal Music, saņemot 400 miljonus, bet pērn tam pieplusoja arī 220 miljonus par dziesmu māsterierakstiem, kas savukārt tika pārdoti Sony.

Brūss Springstīns

2021. gadā par Bosu amerikāņu un arī pārējās pasaules rokmūzikā dēvētais Springstīns pārsteidza šovbiznesa pasauli ar līdz šim lielāko summu, kāda samaksāta par viena mākslinieka dziesmu katalogu – 500 miljoniem dolāru. Maksātājs – Sony.

Pols Saimons

Tajā pašā 2021. gadā Sony iegādājās arī Pola Saimona dziesmu katalogu, samaksājot gan uz pusi mazāku summu – 250 miljonus dolāru.

Džastins Bībers

Šā gada sākumā mūzikas dižgaru finanšu sarakstu nepieklājīgi spoži pabojāja misters Bībers, pārdodot savu dziesmu katalogu mūzikas investīciju fondam Hipgnosis. Darījuma summa – 200 miljoni dolāru.

Red Hot Chili Peppers

Tie paši investīcijspeciālisti Hipgnosis 2021. gadā par 140 miljoniem iegādājās arī Kalifornijas fankrokeru Red Hot Chili Peppers katalogu.