Špikošanas un zagšanas kultūra. PSRS bruņojums, kas patiesībā nebija viņu
Kaut gan Padomju Savienību pieņemts uzskatīt par rekordisti dažāda bruņojuma ražošanā, netrūkst piemēru, kas ļauj domāt – krievu inženieri, projektējot šaujamos un kara tehniku, ir skatījušies ne tikai savos rasējumos vien...
Nokopētais bumbvedējs
Otrā pasaules kara laikā PSRS Tālajos Austrumos piespiedu nolaišanos nācās veikt vairākiem amerikāņu bumbvedējiem B-29 Superfortress, kas bija iesaistīti operācijās pret Japānu. Kaut gan amerikāņi prasīja bumbvedējus atdot, krievi ar dažādiem aizbildinājumiem lietu vilka garumā un beigu beigās tā arī neatdeva. Šādas rīcības iemesls kļuva zināms drīz pēc kara, kad gaisā pacēlās nesen radītais padomju stratēģiskais bumbvedējs Tu-4. Tas bija precīza B-29 kopija, jo Staļins, uz kuru amerikāņu bumbvedējs bija atstājis lielu iespaidu, esot pavēlējis uzbūvēt tieši tādu pašu un neveikt konstrukcijā nekādas izmaiņas. Pavēle tika izpildīta ar idiota uzcītību: redzot, ka amerikāņu lidmašīnas iekšpusē ir novilkta balta svītra, padomju inženieri tieši tādu pašu novilka arī kopijā, kaut gan svītras nozīmi neviens no viņiem nespēja izskaidrot. Ja reiz jābūt nokopētam 1:1, tad tā arī darām!
No somiem patapinātā mašīnpistole
Trīsdesmito gadu sākumā Somijas armija bruņojumā pieņēma pašu mājās konstruēto mašīnpistoli Suomi KP/-31 – vienkāršu un efektīvu ieroci, kura diska formas aptverē satilpa no 40 līdz 70 patronām. 1933. gadā kāds kreisi noskaņots somu virsnieks nodeva mašīnpistoles tehnisko dokumentāciju Padomju Savienībai, un – tavu brīnumu! – gadu vēlāk dienasgaismu ieraudzīja padomju konstruktora Vasilija Degtarjova izstrādātā mašīnpistole PPD. Vizuāli abi ieroči bija apbrīnojami līdzīgi, atšķīrās tikai kalibrs – somiem 9 mm, bet krieviem 7,62 mm. Vēlāk šī konstrukcija tika pilnveidota Otrā pasaules kara gadu slavenākajā krievu automātā PPŠ.
Tiesa, somi gan nepalika atbildi parādā: 1943. gadā viņi savām vajadzībām pārkopēja citu krievu automātu, Sudajeva PPS-43, nodēvējot savu versiju par M44.
Šmaisera mantojums?
Šķiet, visvairāk strīdus ir radījusi vācu triecienšautenes Stg.44 un padomju Kalašņikova automāta AK-47 radniecība. Vizuāli tie izskatās tik līdzīgi, ka liekas: nu nevar taču būt, ka padomju ierocim roku nav pielicis Stg.44 konstruktors Hugo Šmaisers, jo vairāk tādēļ, ka pēc kara viņam pāris gadus nācās paviesoties Krievijā. Taču fakts arī tas, ka, neraugoties uz ārējo līdzību, abu ieroču konstrukcija būtiski atšķiras un šajā ziņā vairāk kopēja var saskatīt Stg.44 un amerikāņu šautenē M-16 nekā AK-47. Padomju oficiālā versija par to, ka AK-47 radījis vienkāršs padomju karavīrs Miša Kalašņikovs, gan liekas baltiem diegiem šūta, jo vairāk tādēļ, ka jau 1944. gadā kaut ko stipri līdzīgu – automātu AS-44 – bija radījis konstruktors Aleksejs Sudajevs, kurš drīz pēc tam nomira. Visticamāk, Sudajevs vismaz vizuālajā ziņā bija iedvesmojies no Stg.44, vēlāk viņa iesāktos darbus pārņēma konstruktoru birojs, bet propagandas apsvērumu dēļ par galveno AK radītāju pasludināja Kalašņikovu.
