Par karu, sievietēm, sportu, mašīnām un daudz ko citu: 10 vīrišķīgi stāsti, kas interesēja Jauns.lv lasītājus 2021. gadā
Stāsti, intervijas, analītiski pētījumi - piedāvājam atskatīties uz desmit vīrišķīgām portāla Jauns.lv 2021. gada publikācijām, kas jau iepriekš piesaistījušas daudzu lasītāju uzmanību un atzinību.
Radars, alkometrs un datorizēts ceļu satiksmes noteikumu eksāmens – visus šos labumus Latvijas autobraucēji ir iepazinuši tikai pēdējo pārdesmit gadu laikā. Bet pirms tam iztikām bez tiem. Iznākums bija likumsakarīgs – daudziem šoferīšiem brauciens beidzās kokā. Ielūkojamies padomjlaiku satiksmes organizācijas piemirstajās lappusēs.
Kur steidzamies, šoferīt?
Par ātruma pārsniegšanu autovadītājus sodīja arī padomju laikā. Tiesa, pārkāpuma fiksēšanai nepieciešamie policijas radari padomju valsti sasniedza krietni vēlāk nekā pūstošā kapitālisma bastionu ASV – amerikāņi šādus radarus sāka ražot jau 1954. gadā, bet PSRS tikai 1972. gadā. Pirmais padomju autoinspekcijas radars saucās Fara jeb Lukturis. Nosaukums bija ļoti zīmīgs, jo apaļā ierīce tiešām atgādināja lukturi. Fara bija diezgan primitīva uzparikte, jo spēja tikai noteikt faktu, ka ir pārsniegta noteiktā ātruma robeža, – par to signalizēja gaismas signāla ieslēgšanās. Taču to, cik daudz ir pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, inspektors noteica uz aci.
Septiņdesmito gadu beigās autoinspektori saņēma uzlabotu radara modeli ar nosaukumu Barjer (Barjera). Tas jau spēja noteikt daudzmaz precīzu braukšanas ātrumu, turklāt pēdējo mērījumu savā atmiņā saglabāja desmit minūtes. Bija gan kāda cita problēma: ierīce noteica ātrumu tikai no 300 metru attāluma, un tas nozīmēja, ka inspektoram bija jāpaspēj ne tikai fiksēt pārkāpēju, bet arī nolikt radaru un izskriet uz ceļa, lai steidzīgo šoferi apturētu. Šo problēmu gan parasti risināja, kompānijā paņemot tā sauktos sabiedriskos autoinspektorus – kārtības sargus, kuri sadarbojās ar autoinspekciju, par to darbā saņemot brīvdienas. Vēl viens Ukrainā ražotā Barjer mīnuss bija tas, ka ierīce ar vadu bija pievienota automašīnai, tātad nekāda slēpta pārkāpēju ķeršana miličiem nevarēja iznākt. Turklāt aparāts diezgan bieži mēdza streikot.
Sagaidot 1980. gada Maskavas olimpiādi, padomju valsts galvaspilsētas autoinspekcija tika arī pie diviem ASV ražojuma radariem Speedmaster. Runā, ka viens no tiem uzreiz esot salūzis, taču otrs godam kalpojis trīs gadus.
