Autobraucēji, gatavojieties pārmaiņām!
Vīru pasaule

Autobraucēji, gatavojieties pārmaiņām!

Jauns.lv

To, ka automobiļi tirgus Eiropā ir lielu pārmaiņu priekšā, droši vien ir dzirdējuši visi – par jaunām normām kaitīgo izmešu samazināšanā un par elektroautomobiļu atnākšanu. Taču vairums no mums tā īsti neapzinās, cik tuvu ir šīs pārmaiņas un cik radikāli tās mainīs mūsu dzīvi. Par to intervijā žurnālam “9Vīri” stāsta Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Šis, ļoti iespējams, ir pēdējais gads, kad vēl iespējams nopirkt sportisku auto ar tikai iekšdedzes dzinēju, jo arvien stingrāko vides aizsardzības prasību dēļ auto ražotāji vairs nav ieinteresēti tādus tirgot. Sākoties elektroauto ērai, pārmaiņas gaida arī visus autoservisus, jo mehāniķim būs nepieciešamas arī elektriķa prasmes. Taču tās ne tuvu nav visas gaidāmās pārmaiņas.

“Mašīna kā īpašums kļūst par nepopulāru lietu. Attīstītās valstis pāriet no mašīnām kā īpašuma uz mobilitātes pakalpojumu sniegšanu. Un, ja tu pērc mobilitāti un ikdienā izmanto car sharing pakalpojumus, tad tev ir vienalga, vai tā mašīna kalpos divus vai desmit gadus. Tu maksā par konkrētu mobilitātes pakalpojumu, nevis konkrētu mašīnu, kas pie stūra rūsē. Pārmaiņas būs milzīgas. Mūsu bērnus vairāk interesē, lai viņiem īpašumā būtu iPhone, nevis automašīna. Tagad automašīnu zīmoliem liels izaicinājums ir tas, ka mūsdienu pusaudžiem pie sienām vairs nav plakātu ar automašīnām. Tās vairs nav pat uz mobilo telefonu vāciņiem! Domāšana – kad es izaugšu, man būs tāda mašīna! – ir beigusies,” stāsta Andris Kulbergs.

Vēl šajā žurnāla “9Vīri” numurā

Saruna ar Latvijas popmūzikas jauno cerību Patrishu – par skatuves vārda izvēli, baltkrievu saknēm un Cuprijanoviču dzimtas plašajām saiknēm: “Ir pat bijušas reizes, kad saņemu īsziņas no radiniekiem, kurus vēl nepazīstu. Piemēram, no kādas meitenes, uzvārdā Cuprijanoviča, kura raksta, ka prieks iepazīties, es esmu viņas tante.” Un, protams, ir arī Patrishas fotosesija!

Vai ir iespējams vienā vakarā nodzert miljonu eiro? Jā, ir, ja nopirksi retu un dārgu viskiju vai konjaku, kura cena sniedzas simtos tūkstošu par pudeli. Tomēr prātīgi cilvēki tik dārgus dzērienus nedzer, bet gan tajos investē. Kādos un kādas summas – par to žurnāla rakstā “Pudele kā investīcija”.

Kā latvieši uzkāpa uz slēpēm un uzbūvēja desmit slēpošanas tramplīnus – stāsts par mūsu tautas attiecībām ar slēpēm un to ražošanu. Slēpju ražošana gan Latvijā beidzās septiņdesmito gadu sākumā, taču daudzas vēsturiskās slēpes ir saglabājušās līdz mūsdienām un atrodamas Tirzas Slēpju muzejā, kam tad arī veltīts žurnāla raksts.

“Latvieši stāvēs līdz beidzamajam, taču nekritīs!” Nē, tā nav reportāža no karadarbības zonas, bet gan bijušā Latvijas izlases futbolista un tagadējā futbola apskatnieka Jurija Žigajeva atziņa. Vairāk par to, kādēļ futbolā šāda stāvēšana līdz pēdējam nemaz nav tā labākā īpašība, lasi intervijā ar Juriju Žigajevu.

Ir pasaulē vietas, kurām labāk iet apkārt ar līkumu. Deviņas no tām aprakstītas šajā žurnāla numurā: sākot no īpaši bīstamā Vašingtona kalna Amerikā un beidzot ar vienu no pasaules baisākajiem cietumiem Tibetā.

Kinoaktieriem piešķir Oskara balvas par pirmā un otrā plāna lomām, taču godalgu dalīšanā pavisam apietas ir riteņotas ekrāna zvaigznes. Proti, automašīnas, kurās spēlējušas vērā ņemamas lomas izcilās kinofilmās. Mēs atlasījām 15 no tām: Kņopienes volgu, Klinta Īstvuda “Gran Torino”, spoku mednieku “Ecto-1”, divu pamuļķu suņumobili, Džeimsa Bonda zemūdens automobili, “Svešo” komisko desantnieku vāģi un citus. Katram no šiem braucamajiem ir savs īpašais stāsts!

Stāsts par diviem brāļiem, kuri plānoja audzēt zivis eksportam uz Skandināviju, taču pandēmijas dēļ iekaroja vietējo tirgu. Pateicoties viņiem, tagad arī Latvijas veikalos ir pieejamas svaigas arktiskās palijas.

Žurnāls pieejams visās preses tirdzniecības vietās Latvijā.