Itāļu sportiskais gars, kas neliek vilties - "Alfa Romeo Stelvio"

Lai gan "Alfa Romeo" zīmola vēsture ir sena – šogad tam aprit 110 gadi! –, pēdējā laikā tas mūs ar lielu modeļu daudzveidību nav aplaimojis. Patlaban pieejami ir tikai trīs auto modeļi: demokrātiska "Giulietta", sportiskā "Giulia" un mūsdienās ikvienam ražotājam obligātais krosovers, ko itāļi nosaukuši par "Stelvio". Tas nav, kā varbūt varētu padomāt, kāda itāļu futbolista vai modes dizainera vārds, bet gan otras augstākās Alpu kalnu pārejas nosaukums, kas nu iemūžināts arī autobūvē. Latvijas apstākļiem krosovers ir pats piemērotākais auto, turklāt nule "Stelvio" ir iznākusi uzlabotā versija ar dažiem sīkiem jauninājumiem, tāpēc "Deviņvīri" bez šaubīšanās testam izvēlējās tieši šo auto.

Savs stils

Kā jau teicu, mēs gaidījām, ka "Alfa Romeo" būs sportisks. Un kā gan citādi, ja tam ir divu litru benzīna dzinējs ar 280 zirgspēkiem. Sportiskais gars jūtams, jau paskatoties uz automašīnu – tās siluets ir zemāks un slaidāks nekā lielākajai daļai krosoveru. Tam ir gan plusi, gan mīnusi – auto izskatās atšķirīgi no vairuma ciltsbrāļu un lieliski turas uz ceļa, taču ir nācies upurēt bagāžnieka ietilpību. No sāniem un vēl jo vairāk no priekšas "Stelvio" nav iespējams sajaukt ar kādu citu auto – itāļi godam ir piestrādājuši pie dizaina. Aizmugure varbūt iznākusi ne tik izteiksmīga, taču neviens jau nav perfekts.

Arī iekāpjot mašīnā, sajūta, ka nu tik būs sportiska braukšana, nepamet. Dzinēja iedarbināšanas poga iestrādāta nevis priekšējā panelī, bet gan stūrē – tas vien jau liekas sportisks risinājums, lai arī kaut kur redzēts. Ā, "Porsche" savās mašīnās tā mēdz izvietot braukšanas režīma izvēles slēdzi! Starp citu, asociācijas ar "Porsche" šajā automašīnā uzplaiksnī ne vienreiz vien, jo var sajust zināmu radniecību ar "Porsche Macan" divu litru modeli – gan izmēru ziņā, gan slaidajā siluetā, gan jaudā, gan braukšanas izjūtās, gan cenā.

Spidometrs un instrumentu panelis – kāds patīkams pārsteigums! – saglabāts klasiskais, nevis ieviests kārtējais digitāli košais brīnums. Mediju centra ekrāns liekas pamazs, taču patiesībā jau visu, ko vajag, tajā var itin labi saskatīt. Oriģinalitāti itāļi ir nodemonstrējuši arī braukšanas režīma izvēles slēdzī – tur nav ierastie "Eco", "Sport" vai "Comfort", bet gan burtiņi D, N un A. Bet nekā sarežģīta te nav – vidējā pozīcija ir komforta režīms, uz augšu – sporta, uz leju – ekonomiskais.

Pirmajā brīdī liekas, ka sēdeklis sānos mazliet spiež; tas tāpēc, ka arī sēdekļi ir veidoti sportiskā stilā. Pie sportiskajiem sēdekļiem var diezgan ātri pierast, un patiesībā tie ir gana ērti, taču būs jāsamierinās, ka par auto sportisko garu neinformēti pasažieri reizēm var ieminēties kaut ko par neērtiem krēsliem. Es pats neatkarīgi vienu no otras vedu divas dāmas, un abas sākumā teica: “Viss jau ir labi, bet kāpēc sēdekļi spiež?” Pavisam noteikti labā ziņa ir tā, ka aizmugurē vietas ir pietiekami pat ražena auguma cilvēkiem.

Jūties kā Fanhio

To, kādēļ "Stelvio" ielikti sportiski sēdekļi, saproti, kad izbrauc uz šosejas. Arī parastajā režīmā auto ir izteikti dinamisks, taču sportiskajā režīmā tas pārvēršas par lielceļa zvēru. Uzrāviens ir tāds, ka sejā uzreiz parādās smaids un tu mazliet sajūties kā Huans Manuels Fanhio – bija tāds slavens argentīniešu F-1 braucējs, kurš pie Alfa Romeo stūres 1951. gadā izcīnīja čempiona titulu. "Stelvio" nepiemīt īpašība, kas novērota ne vienam vien divu litru benzīna dzinējam, proti, izmisīga skaņa, strauji uzņemot ātrumu. Šeit viss ir, kā sportiskā auto nākas – dusmīgs rūciens, un ar strauju lēcienu Stelvio metas uz priekšu. Te motora rūkoņu ir prieks klausīties un tā nerada iespaidu, ka, iespiežot gāzes pedāli grīdā, tu moki mašīnīti.

Kā jau teikts, uz ceļa auto ir ļoti stabils – gan tāpēc, ka salīdzinājumā ar citiem krosoveriem ir zems, gan pilnpiedziņas dēļ. Tiesa, varbūt mazliet paciets, bet tās ir nodevas sportiskajam stilam – naivi būtu sapņot par sportisku braukšanu, sēžot mīkstā dīvānā.

Stelvio vājākā vieta ir degvielas patēriņš. Skaidrs, ka ir muļķīgi kreņķēties par to, ka sportisks auto rij benzīnu kā nelabais, taču fakti ir nepielūdzami – kaut gan specifikācijā teikts kaut kas par 7–8 litriem uz 100 kilometriem, man šo rādītāju tā arī īsti neizdevās dabūt zem 10 litru robežas. Taču jāatzīst, ka braucu es azartiski, bieži izmantoju sportisko režīmu un par degvielas ekonomiju nudien nedomāju. Iespējams, ka ekonomiskajā režīmā arī izspiestu septiņus litrus, taču – kurš gan ar sportisku auto brauc ekonomiskajā režīmā?! Ja nu vienīgi īsi pirms algas dienas. Gan jau ilgākā laika posmā sāktu braukt arī ekonomiskāk, taču ne jau gadījumā, kad šāds vāģis tev iedots uz vienu dienu un gribas izpriecāties pēc sirds patikas.

Citiem tāda nebūs

Kam "Alfa Romeo Stelvio" varētu būt domāts? Noteikti tiem, kuri vēlas tādu automašīnu, kādas nav tūkstošiem citu braucēju. Ja BMW, "Mercedes" vai "Audi" liekas apnikuši, garlaicīgi un pārāk izplatīti, tad "Alfa Romeo" būs īstā izvēle – šādu mašīnu uz ceļiem nav daudz, un, ja būsi ticis pie košas krāsas "Stelvio" (zila vai sarkana), tad diezgan droši, ka cilvēki uz to atskatīsies.

"Stelvio" ir vēl kāds trumpis: lai gan standarta cena 280 zirgspēku automašīnai ir virs 60 000 eiro, patlaban izplatītājs noliktavā esošos modeļus piedāvā krietni lētāk – par aptuveni 40 000 eiro. Būsim godīgi – par 60 000 eiro šo auto droši vien izvēlētos tikai maniakāls itāļu auto fans, taču akcijas cena "Stelvio" padara visnotaļ konkurētspējīgu. Un tas jau vieš cerības, ka mums palaikam būs iespēja arī Latvijas ielās atskatīties uz šo patiešām interesanto mašīnu. Jo tā ir to pelnījusi – "Stelvio" ir viens no tiem nedaudzajiem auto, ko pēc testa dienas tā īsti vēl negribas atdot atpakaļ...

FAKTI

"Alfa Romeo Stelvio"

Dzinējs: 2 litru benzīna

Jauda / griezes moments: 280 ZS / 400 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 5,7 sek.

Degvielas patēriņš uz 100 km: no 8 l

Cena: akcijas cena ap 40 000 EUR, standarta cena – ap 60 000 EUR

Konkurenti

"Porsche Macan"

Vienkāršākā Macan versija ir aprīkota ar līdzīgu 2 litru motoru, kas piedāvā 252 zirgspēku jaudu – tātad mazliet mazāk nekā "Stelvio". Arī paātrinājums no 0 līdz 100 km/h ir par sekundi mazāks. Toties salons liekas dārgāks. Vācu pamatīgums pret itāļu mākslinieciskumu. Cena – sākot no kādiem 60 000 EUR.

"Mercedes-Benz GLC Coupe"

Stilīgs dizains un divu litru turbomotors ar 245 zirgspēku jaudu – tātad mazāk nekā "Stelvio". Taču arī šim auto salons ir nenoliedzami greznāks. Cena – ap 60 000 EUR. Toties noteikti būs vieglāk pārdot, kad pienāks laiks meklēt jaunu auto.

Elektriskais "Volvo XC40"

Zviedri seko laikmeta garam un mazāko no saviem krosoveriem piedāvā plug-in hibrīda versijā

Ar "XC40" "Deviņvīri" jau brauca un atzina šo auto par labu. Taču tagad tirgū parādījies kas jauns – "XC40", kuram ir triju cilindru 1,5 litru benzīna dzinējs plus elektromotors. Tātad nu ir iespēja kļūt videi draudzīgākam. Paraudzīsimies, kas no tā iznācis.

Tā kā šis ir tā sauktais plug-in hibrīds, tad varam uzlādēt elektromotora akumulatoru un kādus 40 kilometrus nobraukt ar elektrību. It kā jau ekoloģiski un praktiski, taču brīdī, kad enerģijas rezerve ir cauri, uzmācas neliela rūgtuma sajūta. Viss taču bija tik jauki: klusa braukšana, vajadzības brīdī auto kļuva par teju vai raķeti, kurā apvienoti 180 benzīna dzinēja sagādātie zirgspēki ar vēl 82 “zirgiem” no elektromotora – tātad kopā vairāk nekā 260 zirgspēki! Bet pēkšņi tu paliec divatā ar nelielu trīscilindru motoru...

Patiesībā jau nav tik traki, jo hibrīda režīms saglabājas, tiesa, tikai uz īsu brīdi, izmantojot to enerģiju, kas savākta no benzīna dzinēja un bremzēšanas procesa. Pietiek, lai sāktu braukt pie luksofora, plus vēl rodas iespaids, ka elektromotors nāk talkā arī apdzīšanas laikā. Un patiesībā arī no trīscilindru motora zviedri ir kaut kā izspieduši vērā ņemamu jaudu – ja nezinātu, tad domātu, ka zem motora pārsega ir četrcilindru dzinējs. Dinamikas mašīnai pilnīgi pietiek. Braukt ar šo auto ir patīkami, ērti un droši, gribētos tikai lielāku akumulatora rezervi – teiksim, kādiem 80 kilometriem...

Visādi citādi tas ir "Volvo" kā "Volvo" – salonā viss ir jau sen zināms un pazīstams, arī izmēri no parastā "XC40" neatšķiras. Toties atšķiras cena: lētākais benzīna "XC40" ar 1,45 litru benzīna motoru un manuālo ātrumkārbu maksā no 32 000 eiro, bet hibrīds – un tagad apsēdieties! – mazliet virs 50 000 eiro. Labi, mūsu testa auto, kas jau ir mazliet braukts, var dabūt par 47 000 eiro, bet tik un tā nav lēti. Ar laiku gan cena droši vien kritīsies, jo tikko pēc jauna modeļa parādīšanās tie parasti maksā dārgāk, tāpēc atliek vien gaidīt. Un tikmēr censties sevi pārliecināt, ka pienācis laiks ekoloģiskākam braucamrīkam.