Kurss uz elektrifikāciju "Volvo" stilā

Ar hibrīdiem zviedri sāka eksperimentēt jau pirms pāris gadiem, kad klajā nāca jaunākais S60 modelis, kuram bija arī hibrīdversija. Taču S60 vairāk bija domāts Amerikas tirgum, un nebija pat domas, ka Latvijā tam varētu būt satriecoši tirgus panākumi – gan elektromotora un cenas dēļ, gan tāpēc, ka tas ir sedans, bet tos praktiskie latvieši diez ko nemīl. Cita lieta – lielais, ietilpīgais un majestātiskais XC90, kas jau izsenis ir viens no mūspusē iecienītākajiem krosoveriem. Tāpēc var teikt, ka latviešu iepazīšanās ar zviedru hibrīdautomašīnām būtībā sākas tieši ar šo modeli. Pieejami šie tehniskie risinājumi jau ir arī mazdrusciņ mazākajam XC60. Un, pēc visa spriežot, iepazīšanās būs nopietna, jo Volvo sola, ka 2025. gadā (tātad pēc nieka pieciem gadiem) puse no kompānijas saražotajām automašīnām būšot aprīkotas ar elektromotoriem.

Liels un ātrs? Jā!

Pagaidām mēs vēl varam izvēlēties – iepazīties ar elektrību pēc pilnas programmas vai tikai tā mazliet. Pilnā programma it Plug-in hibrīds, kurā apvienots divu litru benzīna dzinējs ar elektromotoru, kopumā iegūstot iespaidīgu 390 zirgspēku jaudu. Tiesa, arī cena nav maza – zem 80 000 eiro tur nav ko meklēt. Savukārt minimālā programma ir benzīna vai dīzeļdzinējs kombinācijā ar sistēmu KERS, kas ļauj uzkrāt bremzēšanas gaitā radušos kinētisko enerģiju un piegādāt to automobiļa energosistēmai. Šajā gadījumā atkrīt braukšana tikai ar elektromotoru, tas ir tikai palīglīdzeklis, kas ļauj ekonomēt degvielu un iegūt lielāku jaudu, sākot braukt vai veicot strauju apdzīšanu. Un te jau cenu variācijas ir piezemētākas: divlitrīgais benzīna dzinējs (250 ZS) un divlitrīgais turbodīzelis (235 ZS) maksās sākot no 64 un 63 tūkstošiem eiro attiecīgi. Arī nav maz, tomēr lētāk nekā Plug-in hibrīds.

Deviņvīru testam tika automobilis ar dīzeļdzinēju un KERS sistēmu. No ārpuses un iekšpuses nekas neliecina par KERS klātbūtni, vienīgā gandrīz nemanāmā atšķirības zīme ir mazītiņa baterijas ikona instrumentu panelī. Bremzēšanas laikā redzams, ka baterija uzlādējas, bet pārējā laikā tās līmenis ir praktiski nemainīgs.

Kā KERS ietekmē braukšanu? Ir ļoti grūti noteikt brīdi, kad šī sistēma pieslēdzas un dod savu artavu automobiļa kustībā. Spriežot pēc sajūtām, tas varētu būt mirklis, kad pie luksofora iespied gāzes pedāli grīdā, jo tad cēliens tik lielai mašīnai ir visnotaļ pieklājīgs. Droši vien KERS ietekmē arī paātrinājumu apdzīšanas laikā uz šosejas, jo arī par to nav pamata sūdzēties. Taču kopumā jāteic, ka KERS uzvedas ļoti delikāti un acīs nelec, savu darbu darot klusi un nemanāmi. Ja Volvo inženieru mērķis ir bijis integrēt šo sistēmu automašīnā tā, lai pieradinātu lietotājus pie elektrolietām bez šoka terapijas un negaidītiem pārsteigumiem, tad tas viņiem ir izdevies.

Bet var jau būt, ka tieši KERS nopelns ir tas, ka XC90 tagad ir itin dinamisks auto. Kad pirms pieciem gadiem uz skatuves parādījās otrās paaudzes XC90, šo rindu autoram tas radīja nelielu vilšanos. Automašīna bija simpātiska, tās apdares kvalitāte izcila, bet skārienjutīgais displejs viduskonsolē tobrīd vispār bija kaut kas revolucionārs, taču gaitas īpašības radīja vieglu neizpratni. Lielais krosovers uz ceļa bija lēnīgs un ātrumu uzņēma nesteidzīgi kā igauņu parlamenta deputāts lēmumu par alkohola akcīzes samazināšanu. Vēlāk Volvo inženieri paķimerējās motorā un XC90 kļuva žiperīgāks, tomēr par sportisku šo automobili bija grūti nosaukt.

Atjaunotā XC90 versija ar KERS patīkami pārsteidz. Auto ir tikpat liels kā agrāk, taču tagad tas kļuvis necerēti žiperīgs. Pat grūti noticēt, ka tam ir tikai četri cilindri, tik pieklājīgs ir uzrāviens pie luksofora. Arī uz šosejas apdzīšanu var veikt viegli un nepiespiesti – piespiežam tikai pedāli un esam garām! Vienīgais, ko īsti nesapratu, – kādēļ mašīnai bija vajadzīgs Dynamic režīms. Visu to pašu un tikpat labi tā izdara arī komforta režīmā, tikai mazliet klusāk un bez histēriskas motora gaudošanas. Parasti es uz šosejas labprāt izmantoju sporta režīmu, taču šis bija viens no nedaudzajiem gadījumiem, kad drīz vien to atslēdzu un paliku pie komforta režīma. Ar to braukšana patiešām ir patīkamāka, taču dinamika tik un tā nepazūd.

Kā ar degvielas patēriņu? Ražotāji apgalvo, ka, pateicoties KERS, tas samazinoties par 15 procentiem. Iespējams. Necenšoties braukt īpaši ekonomiski, mums tas svārstījās starp 7,5 un 8 litriem uz 100 kilometriem. It kā nav sevišķi maz, taču atcerēsimies, ka šis ir liels un smags auto. Šis apstāklis prātā jāpatur arī uz līkumotiem ceļiem, kur var just, ka mašīna ir diezgan augsta un pagriezienos mazliet sašūpojas. Taču ne tik ļoti, lai tas radītu nepatīkamas emocijas. Par drošību nevienā brīdī nerodas šaubas, jo ar to Volvo vienmēr viss ir labākajā kārtībā – te ir pieejamas praktiski visas iespējamās drošības un vadītāja atbalsta sistēmas.

Kosmētiskie uzlabojumi

Kas vēl mainījies uzlabotajā XC90? Šis ir feislifta modelis ar daudziem uzlabojumiem, taču tos, visticamāk, pamanīs tikai tas, kurš jau regulāri ir braucis ar XC90. Redzamākais jaunums ir radiatora reste, kas tagad ieliekta uz iekšpusi – izskatās tas stilīgi. Mazliet mainīta priekšējā bampera forma, aizmugurējam tagad ticis mazliet vairāk hromējuma. Ir pieejami jauna dizaina riteņu diski. No pieredzes varam teikt, ka pilsētā tie izskatās lieliski, taču, izmetot līkumu pa dubļainiem lauku ceļiem, liela daļa stilīguma pazūd zem netīrumu kārtas.

Salonā jaunums ir ātrumu pārslēgs, kas tagad veidots no stikla; tā ir elektrizēto auto atšķirības zīme. Instrumentu panelis, stūre un viduskonsole ir tāda pati kā agrāk, toties tagad pieejami jauni salona apdares materiāli – vēl viens jaunums, ko tā pa īstam droši vien novērtēs uzticīgākie Volvo fani. Pašu interesantāko jaunumu gan savām acīm neredzējām. Proti, tagad būs pieejamas ne tikai piecvietīgās un septiņvietīgās, bet arī sešvietīgās versijas. Risinājums līdzīgs kā dažos minivenos, kur otrajā rindā ir divi sēdekļi ar brīvu vietu pa vidu un aizmugurējā vēl divi.

Visi iepriekš minētie ir acīs krītošākie jauninājumi, taču, kā stāsta Volvo ļaudis, aiz kadra paliek vēl vairāk nekā 250 uzlabojumu, kas skar dažādus tehniskos risinājumus. Visi šie uzlabojumi nepadara Volvo XC90 par pārsteidzoši jaunu automašīnu, taču nav šaubu, ka šā zīmola cienītāji – un Latvijā viņu ir pietiekami daudz – novērtēs lielā zviedru krosovera virzību progresa un jaunu ideju virzienā. Galu galā ar šādu auto vari sajusties arī mazmazlietiņ “zaļāks”!

FAKTI

Volvo XC90

Dzinējs: četrcilindru 2 litru dīzelis

Jauda / griezes moments: 235 ZS / 480 Nm

Vidējais degvielas patēriņš: 7–7,5 litri uz 100 km

Cena: no 63 000 EUR