Rīgas arhīvi, iespējams, slēpj pārsteidzošus faktus par šeit ražotajām narkotikām Hitleram

Jauns.lv jau rakstīja, ka nule arī latviešu valodas izdevumu piedzīvojušajā vēsturiskajā bestsellerā “Totālais skurbums: Narkotikas Trešajā Reihā” tā autors atklāja, ka Rīgas centrā pašā centrā – Ģertrūdes ielā 15/17 - Hitlera personiskais ārsts Teodors Morels privatizēja un pārvaldīja tā laika Latvijas lielāko zāļu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu “Farmācija”. Viņš to iegādājās tur esošās laboratorijas un narkotiku noliktavas dēļ, kas pirmām kārtām kalpoja tam, lai fīreru nodrošinātu ar narkotikām. Grāmatā tika stāstīts par līdz šim teju nezināmiem faktiem, ka nacistu Vācijā apreibinošās vielas lietojuši lielākā daļa tās iedzīvotāju, tostarp, protams, arī pats Hitlers. Tiesa gan, vieni pie tām pierada, bet citi tās noprovēja tikai reizi mūžā, apzinoties to negatīvo ietekmi. Medicīniskā dokumentācija liecina, ka 1944. gada otrajā pusē Hitlera personiskais ārsts Teodors Morels fīreram ik nedēļu “iebaroja” 120-150 tabletes un veica 8-10 narkotiskas injekcijas, Tas viss bija īsts narkotiku maisījums, kas dažādās devās sastāvēja no morfija, kokaīna, opija un citām mazāk kaitīgām vielām. Tieši šīs narkotikas arī izraisīja Hitlera neprātu un psihozes, kas nāvē ieveda miljoniem cilvēku un drupās pārvērta pusi Eiropas. Pamazām, atklājas liecības par nezināmiem faktiem, kā Rīgā nacistu vadoņiem brūvēja narkotikas.

Olers ASV arhīvos atradis dokumentus, kas liecina, ka Hitlera privātārsts Teodors Morels kara laikā Rīgā bija iegādājies jeb “prihvatizējis” Latvijas lielāko farmācijas uzņēmumu “Farmācija” ar iespaidīgiem narkotiku krājumiem un laboratoriju. Latvijas Grāmatu izstādes, kas pagājušās nedēļas nogalē notika Ķīpsalā, bija ieradies Olers, lai lasītājus iepazīstinātu ar savu jaunāko grāmatu. Uz Jauns.lv jautājumu, vai viņam, kas zināms, ko un cik daudz Hitleram ražoja Rīgā, viņš atbildēja: “Informācijas par to, kas šeit tika ražots, nav. Vienīgā informācija ir manis atrastie pirkuma dokumenti, kas liecina, ka Morels Rīgā nopirka uzņēmumu “Farmācija”, jo tur bija tīrā opija rezerves un tas viņam bija interesanti. Iespējams, lai uzzinātu ko vairāk, kas un kā te tika ražots, ir jāpēta Rīgas arhīvi”.

Savukārt Andris Ezergailis, kurš jaunības gados strādāja par krāvēju farmācijas uzņēmumā  Ģertrūdes ielā 15/17 (tāds tur ar dažādiem nosaukumiem atradās gan pirmās brīvvalsts, gan padomju un nacistu okupācijas laikā, gan arī tagad tur ir pēc neatkarības atjaunošanas) Jauns.lv atklāja: “Padomju laikā, līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, šīs mājas sētā bija ražotne un noliktava. Ražoja tādas zāles kā “Urodāns”. Rūpnīcas sargs, kas tur strādāja jau no pirmās Latvijas laikiem, stāstīja, ka kara laikā tur ražoja zāles speciāli Hitleram. Diemžēl vairāk nekā nezinu. Es tur vienu vasaru strādāju par krāvēju un atcerējos, ka sargs mums to stāstīja”.

Jāteic, ka arī urodānu, kuru daudzas desmitgades ražoja Ģertrūdes ielas pagalmā, zināmā mērā var uzskatīt par narkotiku. Urodāns ir spēcīga viela, ko izmanto podagras (kuras simptomi, piemēram, ir ķermeņa vājums, spēcīga ādas nieze, bieži vēdera aizcietējumi un citi) ārstēšana, no organisma izvadot urīnskabi. Urodāna sastāvā ir piperazīns, kura atvasinājumi uzskatāmi par narkotiskām vielām. Padomju laika dokumentācija noteica, ka urodāns tiek ražots, izmantojot indīgas vai stipras iedarbības vielas. Darbiniekiem, kuri ražoja urodānu, pēc pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados pieņemtajiem noteikumiem pat piešķīra priekšlaicīgu pensiju un dažādus atvieglojumus.

Arī pašreiz Latvijas Krimināllikumā daži piperazīna atvasinājumi ir definēti kā “psihotropās vielas un tās saturošie augi, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību”.