Piena lopkopība radīja demogrāfisko sprādzienu
Pirms vairāk nekā 3000 gadu zīdaiņus baroja arī ar dzīvnieku pienu, kas varēja kļūt par iemeslu dzimstības augšupejai.
Arheologi izpētījuši trīs pudelīšu saturu, kas atrastas bronzas un dzelzs laikmetu (1200. līdz 450. gads pirms mūsu ēras) zīdaiņu kapos mūsdienu Bavārijā. Senajos māla traukos ar molekulāro analīzi atrastas dzīvnieku tauku, tostarp piena, pēdas.
Nav zināms, kāds piens izmantots, bet visticamāk slauktas kazas vai govis. Šāda barošana gan bijusi riskanta, jo mazgāt šīs krūkas bija grūti un mazuļi varēja iegūt kādu infekciju.
Šī ir pirmā reize, ka izdevies noskaidrot senlaiku zīdaiņu ēdienkarti. “Tas ir tik lieliski, ka ir tāds logs uz pagātni. Var iztēloties, kā mātes un ģimenes audzināja bērnus pirms dažiem tūkstošiem gadu,” intervijā BBC teic profesore Džūlija Djūna no Bristoles universitātes.
“Fakts, ka mazuļus sāka ēdināt ar pienu, nozīmē, ka sievietes aizvēstures laikmetā pirmoreiz guva iespēju dzemdēt vairāk bērnu. Tas noveda pie strauja iedzīvotāju pieauguma, kas rezultātā kļuva par pamatu, lai rastos mūsdienu sabiedrība,” skaidro Djūna.
Apmēram pirms 7000 gadu eiropiešu dzīvesveids būtiski mainījās, medību un dabas velšu vākšanas vietā cilvēki pievērsās zemkopībai un lopkopībai. Pirms apmēram 6000 gadu mūsu priekšteči sāka lietot piena produktus.
