Krietni pirms komiksu supervaroņiem: 9 mītiski spēkavīri

Izcelsme: Senā Šumera, Urūkas pilsēta.

Raksturojums. Pēc leģendas Gilgamešs dzimis 2700 gadu pirms mūsu ēras kā Urūkas valdnieka Lugalbanda un dievietes Ninsunas dēls. Pirmais viņa varoņdarbs bija mūra uzcelšana ap dzimto pilsētu, pēcāk šumerietis sāka aizdomāties par ezoteriskiem integrāļiem un jautāja dievam Šamašam – kāpēc viņš ir mirstīgs? Dievs visai pragmatiski iesaka nomierināties un meklēt risinājumu sieviešu skavās. Taču daiļu dāmu vietā viņš iepazīstas ar debesu dievietes Aruras dēlu Enkidu – īstu dabas bērnu, homeopātu un veģetārieti. Abi kļūst par nešķiramiem draugiem un drīz vien dodas ceļojumā uz Ciedru kalniem. Taču pie galamērķa ceļu aizšķērso vārti un vietējie zemessargi. Enkidu mēģina vārtus atvērt, bet nezināms spēks viņu met atpakaļ. Gilgamešs uziet nomaskētu tuneli – pa to viņi iekļūst slēgtajā mežā. Taču tur nav nekāda Disnejlenda – draugiem uzbrūk karuseļu sargs Humbaba, un, tikai pateicoties dieva Šamaša špikeriem, Enkidu briesmoni nogalina. Pēc kaujas Gilgamešs veic nelielas vannas un manikīra procedūras, to novērtē dieviete Ištara, kas varoni kaislīgi iekāro. Ištara viņam piedāvā varu un zeltu, bet Gilgamešs nostājas vecpuiša pozā. Tad viņam piedāvā nemirstību. Gilgamešs nostājās dubultā vecpuiša pozā plus atreferē pilnu visu dievietes pamesto čaļu sarakstu. Tas dialogam pieliek treknu punktu – Ištara paceļas debesīs, pasūdzas dievam Anu, un tas ļauj miesaskārajai bestijai uzsūtīt abiem draugiem Debesu Vērsi. Pateicoties Šamašam, draugi pagūst nokļūt līdz Urūkai, un pie tās vārtiem Enkidu niknā batālijā vērsi nogalina. Dievus tāds iznākums neapmierina, un viņi nospriež, ka Enkidu jāmirst, bet pēc dažām apelācijām nāvessodu aizstāj ar mūža katorgu Raktuvju zemē Sīnāja pussalā. Gilgamešs dodas draugu pavadīt, bet, laivai tuvojoties krastam, Dievu sūtnis to nogremdē.

Enkidu nomirst ar nezināmu kaiti un Gilgamešs nedēļu apraud drauga nāvi. Valdnieks dodas tuksnesī, līdz nonāk Sina valdījumos. Tur viņš izcīna leģendāro cīņu ar lauvām, pēdējos divus lauvas nožņaudzot ar kailām rokām. Viņš satiek dievieti Siduri, no kuras uzzina, kur dzīvo Utnapišti, cilvēku ciltstēvs. Pēc ļoti garas un sarežģītas loģistikas viņš tomēr sameklē visu cilvēku priekšteci – no viņa Gilgamešs uzzina gan par Lielajiem plūdiem, gan par to, ka nemirstību var piešķirt tikai dievu konsīlijs. Vēl sarunas izskaņā Utnapišti atklāj noslēpumu, kā iegūt mūžīgās jaunības ziedu jūras dibenā. Gilgamešs to arī iegūst, taču vienā no nakšņošanas vietām to nosper zaglīga čūska. Valdnieks to, protams, pārdzīvo. Atgriezies Urukā, viņš liek visus savus ceļojumus un piedzīvojumus rakstvežiem skrupulozi pierakstīt.

Varonības skala: 8. Punktu pieliekam par faktu, ka tas ir vissenākais – pirms teju pieciem tūkstošiem gadu fiksētais – varoņeposs.