100 lietas Latvijas simtgadei. 2011. gads: PAŠDZIESTOŠĀS CIGARETES
Latvieši sāk smēķēt pa jaunai modei. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 2011. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 2012. gads.
Tieši dienu pirms Latvijas 93. dzimšanas dienas smēķējošajiem Latvijas iedzīvotājiem Brisele uzspieda jaunus noteikumus, kā turpmāk vajadzēs “uzlaist kādu dūmu”. Nu jau septiņus gadus pīpmaņi (vismaz tie, kuri cigaretes iegādājas “Narvesenos”, “Rimi” un citās legālās bodēs, nevis “spirt, vodka, sigareti” tīklā Latvijas tirgos) smēķē īpaši ugunsdroši.
Latvijas avīzes driķēja uguni un dūmus nemīlošajiem priecīgu ziņu, arī Ziemeļlatgales laikraksts “Vaduguns” savā pirmās lapas slejā “Interesanta ziņa” vēstīja:
“Ekonomikas ministrija atgādina, ka kopš 17.novembra Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, atļauts importēs un realizēt tikai tādas cigaretes, kas atbilst samazinātas degšanas prasībās jeb ir pašdziestošas. Cigarete ar samazinātu aizdegšanās potenciālu ir tāda, kas pati nodziest, ja netiek aktīvi smēķeta, pirms tā sadegusi visā garunā”.
Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī tika publicētas atsauces uz standartiem "Cigaretes. Aizdegšanās iespējas novērtējums. Drošības prasības" un "Cigarešu aizdegšanās iespējas novērtēšanas standarta testa metode”. Standarti tika izstrādāti, lai samazinātu cigarešu izraisītu ugunsgrēku un tajos cietušo un bojā gājušo skaitu, kā arī materiālos zaudējumus. Standarts paredz, ka samazinātas degšanas cigarete jeb RIP cigarete 75% gadījumu nodziest, ja tās smēķēšana tiek pārtraukta. Šāds efekts var tikt panākts, piemēram, iestrādājot cigarešu papīrā nelielus papīra aplīšus, kas veicina cigaretes nodzišanu, ja tā netiek smēķēta.
Toreiz ņēma vērā, ka vismaz trešdaļa ugunsgrēkos bojā gājušo Latvijā dzīvību zaudēja ugunsgrēkos, ko izraisījis nenodzēsts izsmēķis. Paredzēja, ka jaunā veida cigarešu ieviešana Latvijā ievērojami samazinās to ugunsgrēku skaitu, kurus izraisa gruzdošas cigaretes. Katrā ziņā ugunsgrēkos bojāgājušo skaits šajos gados ir sarucis gandrīz uz pusi. Ja 2010. gadā Latvijā ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 148 cilvēki, tad 2017. gadā – 80. Salīdzinot ar “pirmsEiropas laiku” tas bija milzīgs pozitīvs rādītājs. Piemēram, 2000. gadā ugunsnelaimēs dzīvību zaudēja 240 cilvēki.
