100 lietas Latvijas simtgadei. 1997. gads: GETLIŅU IZGĀZTUVE
Getliņu izgāztuve sāk pārvērsties par modernu atkritumu kalnu. Katru dienu stāstām par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1997. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1998. gads.
1997. gada novembrī Latvijas iedzīvotāji varēja svinēt ne tikai savas valsts 79. dzimšanas dienu, bet arī to, ka valsts lielākais mēslu kalns – GETLIŅU IZGĀZTUVE izgāztuve sāk pamazām atbrīvoties no padomju laika smakas. Kaut gan tolaik vēl neviens nevarēja iedomāties, ka pēc padsmit gadiem uz nacionālo svētku mielasta galda mēs ar lepnumu liksim Getliņu tomātus un gurķus, tos rotāsim ar Getliņos izaudzēto ziedu buķetēm un ēdīsim Getliņu kalnā ganījušos aitu šašliku, bet daudzu mājās ziemā siltums radīsies pateicoties rīdzinieku “cūciskai” dzīvei.
1997. gada novembra beigas uz Baltijas lielākā sadzīves atkritumu poligona „Getliņi" bāzes dibināts uzņēmums „Getliņi EKO", kas 20 gadu laikā tapis no videi nedraudzīgas, padomju laikos izveidotas izgāztuves par vienu no modernākajiem atkritumu poligoniem Baltijā un attīstās par sadzīves atkritumu pārstrādes centru.
„Getliņi EKO” ir Rīgas un Stopiņu novada pašvaldību 1997. gadā dibināts uzņēmums, kura galvenais mērķis tobrīd bija ar Pasaules bankas finansējuma piesaisti izgāztuvi „Getliņi" pārvērst par videi un cilvēkiem drošu atkritumu noglabāšanas vietu, vienlaikus pagarinot šīs vietas pastāvēšanas laiku. Tā nu vecie atkritumi kalni (arī padomju laikos sagāztie) pamazām tiek pārstrādāti un izmantoti lietderīgi.
Protams, ka process, kā saka notiek un virzās uz priekšu. Pašlaik norit "Getliņi EKO" pusmiljardu eiro vērtais konkurss par privāto partneri Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā.
