100 lietas Latvijas simtgadei. 1961. gads: DATORS „BESM-2”
Latvijā pirmo reizi sāk darboties dators, kas sāk izdvest skaņu - muzikālu signālu. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1961. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1962. gads.
1961. gada lieta neapšaubāmi ir tolaik PSRS pirmā ražotā elektroniskā skaitļojamā mašīna (mūsdienu valodā runājot – klēpjdators jeb planšte) DATORS „BESM-2”, kuru Latvijas zinātnieki šai gadā piespieduši runāt jeb spēlēt. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts 43. gadadienā Latvijas iedzīvotāji jau varēja ne tikai spēlēties ar datora klaviatūru un mākslīgajam intelektam uzdot atrisināt dažādus sarežģītus matemātiskus uzdevumus, bet arī saklausīt, ko tad šis mākslīgais intelekts mums vēlas pateikt (jāpiebilst, ka tolaik šo uzparikti sauca par elektroniski skaitļojamo mašīnu, jo tāds vārdiņā kā „dators” latviešu valodā vispār vēl nebija izdomāts). Tiesa gan, šis viedais aparāts gan bija mazliet lielāks par viedtālruni (viedtālruņa vectētiņu varat redzēt vēsturiskajā fotogrāfijā) un pie tā podziņu spaidīšanas varēja tikt ne katrs gribētājs. Dators bija stacionārs un arī Latvijas Universitātē pie tā nevarēja tikt jebkurš, bet tikai ierobežots skaits cilvēku ar speciālām caurlaidēm.
Latvijas Universitātes globālā tīmekļa vietnē par Latvijas pirmās datormūzikas atskaņojumu rakstīts:
„1961. gadā, ritot Latvijā pirmā lieljaudas datora „BESM-2” regulēšanai, tajā tika ieviesta tobrīd tikko parādījusies darbības kontroles sistēma ar skaņas signalizāciju, kas, reaģējot uz kādu noteiktu, programmu organizācijai ļoti būtisku komandu, ik reizi sūtīja signālu skaļrunī un tādējādi veidoja katrai programmai specifisku „skaņas pavadījumu”. No tā nekavējoties radās tieksme veidot tādas programmas, kuru izpildes rezultāts būtu vienīgi kādas noteiktas melodijas atskaņošana.
Universitātes skaitļošanas centrā pirmās šādas programmas izveidoja toreizējie studenti-programmētāji Valdemārs Līnis, Solomons Hozioskis un Felikss Bulavs. Arī vēlāk, līdz pat 20. gadsimta astoņdesmito gadu vidum, kad melodiju atskaņošana jau tika ietilpināta personālo datoru standartprogrammu klāstā, tādas lieliski noderēja dažādu svinīgo un sabiedrisko pasākumu kuplināšanai.
Lentē ierakstītu dažādu seno datoru „muzicēšanu” var noklausīties LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejā”.
