100 lietas Latvijas simtgadei. 1954. gads: TELEVIZORS KVN
Latvijā pirmo reizi uztver televīzijas signālu no Āgenskalna. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1954. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1955. gads.
1954. gada lieta ir mūsdienu cilvēkam visnotaļ pabaisa, neizprotama un milzonīga kaste – TELEVIZORS KVN. Tā ir krievu zemē ražotā pirmā tālrādes signāla uztveršanas uzparikte ar ļoti mazu, protams, bezkrāsainu displeju. Lai šajā ekrāniņā kaut ko saredzētu, priekšā bija uzmontēts milzonīgs palielināmais stikls. Latvijas pirmās brīvvalsts 36. gadadienas priekšvakarā šādi tehnikas brīnumi bija tikai dažiem desmitiem rīdzinieku. Viņi tad arī bija tie laimīgie, kuri 6. novembrī varēja redzēt Latvijas televīzijas pirmo translāciju, kas sākās ar vārdiem: „Sākam Rīgas televīzijas eksperimentālās pārraides. Šodien jūs redzēsiet filmu „Mājup ar uzvaru””.
20. novembrī jau sākās regulāras televīzijas pārraides no LPSR televīzijas centra Rīgā – Āgenskalnā, Nometņu (toreiz – Linarda Laicena) ielā, kur tā bija iekārtojusies evakuētā Jelgavas teātra ēkā (pirmās brīvvalsts laikā – Igauņu namā). Sākumā TV signālu varēja uztvert tikai rīdzinieki un arī tikai pāris reizes nedēļā uz pāris stundām. Pēc dažiem gadiem televīzijas signāla retranslācijas torni uzcēla Kuldīgā un pamazām sākās Latvijas teritorijas televizācija, raidījumi arī kļuva ilgāki un biežāki. Vēstures avoti liecina:
„Latvijā pirmajā no Baltijas padomju republikām tika izveidota televīzija. Līdz tam Padomju Savienības teritorijā televīzija bija vēl tikai Maskavā, Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) un Kijevā.
1951. gada janvārī pēc toreizējā Sakaru ministra Aleksandra Aleksandrova iniciatīvas no Maskavas TV centra uz Rīgu tika atvests Maskavai nevajadzīgs, firmas „DuMont” TV raidītājs. To PSRS Sakaru ministrijas pārstāvis iegādājās ASV. Bet diemžēl tas nebija izmantojams, jo tā ekspluatācijā nebija iespējams lietot vietējā ražojuma raidlampas un raidītājs bija jāpārkonstruē. Kad raidītājs tika nogādāts Rīgā, toreizējā Latvijas PSR valdība lūdza PSRS Sakaru ministriju veikt raidītāja rekonstrukciju. Šis lūgums tika noraidīts, un atlika raidītāja rekonstrukciju veikt pašiem.
Regulāri raidījumi sākās 1954. gada 20. novembrī. 1954. gadā notika pirmā tiešraide no notikuma vietas. Sākumā LTV raidīja pusotru divas stundas divas reizes nedēļā. 1958. gadā tika izveidota informatīvā programma „Panorāma”. 1985. gada janvārī notika pirmais raidījums no jaunā TV centra Zaķusalā, un tas bija „Mikrofona” aptaujas gada noslēguma koncerts”.
