100 lietas Latvijas simtgadei. 1939. gads: LATVIJAS - IGAUNIJAS ROBEŽSTABS
Baltiešus deportē no nacistiskās Vācijas. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1939. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1940. gads, kad sākās mūsu valsts okupācija. Un tad jau uz vairākiem gadu desmitiem mums nācās samierināties ar uzspiestām lietām,
1939. gads Latvijas vēsturē iezīmīgs ar to, ka Latviju pēc Hitlera pavēles Lielā kara priekšvakarā un jau tā laikā pameta tūkstošiem vācbaltiešu. Bet ne visi zina, ka šai pat laikā notika arī kustība pretējā virzienā: no Vācijas uz Baltijas valstīm, visu pametot un ar līdzpaņemamo iedzīvi, bija spiesti doties baltieši – igauņi, latvieši un lietuvieši. Tā kā Baltijas valstis vairs nebija mājvieta vāciešiem, tā Vācija vairs nebija mājvieta baltiešiem. Un par to liecina 1939. gada lieta: LATVIJAS - IGAUNIJAS ROBEŽSTABS Valkā/Valgā.
Tā nu pasaules asinskārie tirāni lēma, kur katram dzīvot. Diez vai Baltijas vācieši gribēja būt par Polijai atņemto zemju kolonistiem un lielgabalu gaļu Hitlera frontēs? Diez vai Vācijas baltieši labprātīgi devās projām no savām mājām, un to droši vien arī var teikt par Vācijas baltiešiem.
1939. gada 18. novembra laikraksts „Latvijas Kareivis” raksta:
„Igaunijas pavalstnieki atgriežas dzimtenē. Pagājušā naktī caur Rīgu un Valku speciālā pasažieru vagonā uz Igauniju aizbrauca 100 Igaunijas pavalstnieku, kas pēdējos gados dzīvojuši ārzemēs, galvenā kārtā Vācijā. Minētie igauņi atgriežas dzimtenē uz pastāvīgu dzīvi līdz ar savām ģimenēm un mantām. Daži no šiem Igaunijas pavalstniekiem nodzīvojuši ārzemēs 10-20 un vairāk gadu”.
