100 lietas Latvijas simtgadei. 1934. gads: TAUTAS DĒLS
Uzņem pirmo latviešu skaņu lielfilmu. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1934. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1935. gads.
1934. gada lieta noteikti ir TAUTAS DĒLS. Esam pieraduši uzskatīt, ka pirmā latviešu skaņu spēlfilma bija „Zvejnieka dēls”, bet tā nebūt nav. Piecus gadus pirms slavenās Viļa Lāča romāna ekranizācijas uz ekrāniem iznāca „Tautas dēls” – pirmā latviešu skaņu spēlfilma. Lai gan tā bija tikai mazliet garāka par pusstundu, to tolaik dēvēja par lielfilmu.
Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma par pirmo grandiozo pasākumu, kas iezīmēja jaunās valsts ideoloģiju, kļuva „Atdzimšanas dziesma” – simbolisks Latvijas vēsturei un Ulmanim veltīts uzvedums 1934. gada jūlijā Esplanādē. No „Atdzimšanas dziesmas” faktiski izauga pirmā Ulmaņa Latvijas muzikālā lielfilma „Tautas dēls”. Tajā bija gan uzveduma sižeta motīvi, gan arī filmas kulminācijā redzams pats „Atdzimšanas dziesmas” uzvedums Esplanādē. Filmas uzņemšanai izveidoja starptautisku grupu. Pirmizrāde publikai notika 1934. gada 18. novembrī vienlaikus divos Rīgas kinoteātros, kā arī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.
Filmā piedalījās un dziesmas izpildīja latviešu operdziedoņi Ādolfs Kaktiņš, Nikolajs Vasiļjevs un Voldemārs Ančarovs-Kadiķis, mūziku ieskaņoja Stokholmas Karaliskās operas orķestris un koris, filmas dziesmas tika ierakstītas skaņu platēs.
1934. gada 18. novembrī laikraksts „Rīts” rakstīja:
„Latvju lielfilmas „Tautas dēls" pirmizrāde. Spēcīgā patriotiska akordā izskanēja pirmās latvju lielfilmas „Tautas dēls" pirmizrāde vakar „Splendid palacē”. Plašās kino telpas pildītas prominentām personām, lūgtiem viesiem un preses pārstāvjiem. Viesus saņem iekšlietu viceministrs A. Bērziņš , - šās lielfilmas ierosinātājs un protektorāts. Uz lauru kokiem un zaļumiem dekorētās skatuves iekšlietu ministrijas inform. un prop. daļas priekšnieks F. Andersons atklāj svinīgo „Tautas dēls” pirmizrādi un iepazīstina viesus ar filmas galveno lomu tēlotājiem: M. Zīlavu, A. Kaktiņu, N. Vasiļevu un V. Kadiķi. Kungi orķestra pavadībā nodzied tās dziesmas, kādas viņi dzied filmā.
Tad sākas filmas „Tautas dēls” izrāde. Aina pēc ainas uz ekrāna rāda mūsu tautas likteņus - cauri kara un lielinieku šausmām pie 15. maija gaišās atdzimšanas. Uz šā fona risinās Maijas (Zīlavas) mīlas romāns starp latvju virsnieku (Vasiļevs) un lielinieku komisāru (Kadiķi); pēdējo Maija atgriež savai tautai.
Skan smeldzošas latvju melodijas, brašie karavīri steidz cīņās, - ziedot sevi tēvu zemei. Kaujas skatus vērojot, reta acs paliek sausa, tā sabangotās patriotiskās jūtas, un mūsu tēvijas sargu cīņu ainas pavada skaļi aplausi.
„Tautas dēls" kā kompozīcijā (scenārijs R. Krodera) , tā pēc savas montāžas jāuzskata par augsti kvalificējamu mākslas darbu. Mūzika un dziesmas skan tīri. To atzina arī pirmizrādes publika, kas izrādei beidzoties sirsnīgi pateicās viceministrim A. Bērziņam par šo patriotisko latvju lielfilmu. Galveno lomu tēlotājus apbalvoja ziediem”.
